Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Nodarbinātība

72% eiropiešu cer, ka ES palīdzēs mazināt bezdarbu

Publicēts 2009-07-25 16:47:13

Samazināt palielināt tekstu

24.07.2009

Šodien publicēta jauna aptauja, kas liecina par to, ka 61 % eiropiešu uzskata, ka ekonomikas krīzes ļaunākās izpausmes attiecībā uz darba vietām vēl tikai gaidāmas. Trešā daļa no strādājošajiem ir “ļoti norūpējušies” par to, ka krīzes dēļ varētu zaudēt darbu, tomēr 72 % uzskata, ka ES ir pozitīva ietekme uz iespējām radīt jaunas darba vietas un mazināt bezdarba līmeni, un trešā daļa eiropiešu zina, ka ir Eiropas Sociālais fonds — galvenais ES instruments, ar kura palīdzību ieguldīt strādājošajos un saglabāt darba vietas.

Kā teica nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla: “Es neesmu pārsteigts par šādu aptaujas rezultātu. Ir saprotams, ka eiropieši ir noraizējušies par krīzes ietekmi uz savu darbavietu un ģimeni.” Viņš arī piebilda: “Tieši tāpēc, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, jau pašā tās sākumā ir sāktas darbības Eiropas līmenī. Nesen mēs ieviesām mikrokredītus tiem, kas vēlas veidot savu uzņēmumu, sākām 100 % ESF atbalsta izmaksu turpmākajiem diviem gadiem, lai varētu veikt pastāvīgu darba ņēmēju apmācību, un mudinājām dalībvalstis nodrošināt 5 miljonus stažieru vietu jauniešiem pēc skolas beigšanas. Šie pasākumi palīdzēs eiropiešiem saglabāt darbu un atrast jaunu darbavietu, ja būs zaudēta iepriekšējā.”

Runājot par ES lomu nodarbinātības jomā, 52 % no aptaujātajiem eiropiešiem uzskata, ka tā ir pozitīva, lai gan šie rādītāji ir lielāki, ja pievēršas konkrētām jomām. 78 % eiropiešu domā, ka ES ir pozitīva loma, uzlabojot pieeju izglītībai un mācībām, 76 % — veicinot dzimumu līdztiesību, 73 % — cīnoties pret cita veida diskrimināciju un 72 % — radot darba iespējas un apkarojot bezdarbu.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem apmēram 3,5 % strādājošo Eiropas iedzīvotāju ir zaudējuši darbu ekonomikas krīzes dēļ, 24 %  — ir kolēģis, kas zaudējis darbu, un 36 % — krīze ir skārusi kādu no draugu loka vai ģimenes. Vissmagākā situācija ir Latvijā, Lietuvā, Spānijā un Īrijā, bet Luksemburgas, Grieķijas un Nīderlandes iedzīvotājus darba zaudējums ir skāris salīdzinoši mazāk.

Viena trešdaļa no strādājošajiem eiropiešiem (32 %) ir “ļoti noraizējušies”, ka nākotnē krīzes dēļ varētu zaudēt darbu, un vēl vairāk iedzīvotāju raizējas par partnera (38 %) vai bērnu (47 %) iespēju zaudēt darbu. Jo vairāk ir ziņojumu par darba zaudēšanas gadījumiem, jo iedzīvotājiem ir lielāka nedrošība par nākotni. To valstu pilsoņi, kurās ir visvairāk darbavietu zaudēšanas gadījumu, ir arī vairāk noraizējušies par turpmāku darba vietu skaita samazināšanos.

Bažas par darba zaudēšanu ir izskaidrojamas ar to, ka vismaz 6 no 10 eiropiešiem domā, ka ekonomikas krīzes dziļākais līmenis vēl nav sasniegts, un tikai 28 % domā, ka krīze ir sasniegusi tās dziļāko punktu, un šis fakts bažas vēl vairāk pastiprina. Šajā ziņā Baltijas valstu rādītāji ir visaugstākie (82 % Latvijā, 76 % Igaunijā un 74 % Lietuvā uzskata, ka būs vēl ļaunāk). Valstīs, kurās īstenota visaptveroša elastīguma un sociālās drošības pieeja, iedzīvotāji ir drošāki par nākotni. 45 % zviedru un 36 % dāņu domā, ka visļaunākās krīzes izpausmes ir jau pagātnē.
 
Ja aptaujātajiem būtu jāmeklē jauna darbavieta, lielākā daļa izvēlētos tādu pašu darbu tajā pašā vietā vai arī paplašinātu darbavietas meklējumus citā vietā; šīs personas drīzāk pārceltos uz jaunu dzīvesvietu nekā izvēlētos citu darbu. Katrs ceturtais eiropietis, kam nav darba, apgalvo, ka izvēlētos jebkuru piedāvāto darbu — šis rezultāts gan nav īpaši mainījies kopš 2006. gada. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka vissvarīgākie priekšnoteikumi, lai šajos apstākļos viegli atrastu jaunu darbu, ir profesionālā pieredze un kvalifikācija, kam seko piemērošanās spējas.

Visumā trešā daļa eiropiešu (33 %) apzinās, ka Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir ES galvenais ierocis to personu atbalstam, kuras varētu zaudēt darbu krīzes rezultātā. Fondu vislabāk pazīst Slovākijā (59 %), Portugālē (58 %) un Spānijā (53 %), un vismazāk — Dānijā (17 %). Trešā daļa no aptaujātajiem domā, ka ESF budžeta asignējumi apmēram 10 % apmērā no ES budžeta ir pārāk maz, un tikai 5 % apgalvo, ka tas ir pārāk daudz.

Tagad ir pieejams ziņojums, kopsavilkums un informācija par katru no 27 valstīm.

Papildu informācija
Eirobarometra speciālizlaidums Nr. 316 nodarbinātības un sociālajā politikā, http://ec.europa.eu
Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par ekonomikas krīzes ietekmi uz sociālo jomu http://ec.europa.eu

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2018 PRCentrs.Lv