Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Veselība un skaistumkopšana

Ārējo cēloņu dēļ potenciāli zaudēto dzīves gadu rādītājs 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies un sasniedzis viszemāko līmeni kopš 1999. gada.

Publicēts 2009-04-07 23:35:33

Samazināt palielināt tekstu

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti jau ceturto gadu apkopojuši datus par potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem Latvijā. Potenciāli zaudētie dzīves gadi (Years of potential life lost) jeb zaudētā veselība un dzīvība ir viens no Eiropā un pasaulē plaši izmantotiem rādītājiem. Tas raksturo priekšlaicīgu mirstību un novēršamus nāves cēloņus un var tikt izmantots valsts sociāli ekonomiskā zaudējuma, kā arī problēmu novērtēšanai un novēršanai ar profilaktiskiem pasākumiem. Potenciāli zaudētie dzīves gadi (PZDG) ir tie gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā vai kādas slimības dēļ. Aprēķinot PZDG, tiek izmantoti Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņu datu bāzes dati par mirušajiem no 0 līdz 65 gadu vecumam.

2007. gadā PZDG rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz samazinājies. Salīdzinot ar PZDG rādītājiem 1999.gadā, vīriešiem tas ir samazinājies par 6%, sievietēm – par 10%.

Visvairāk PZDG zaudēts ārējo nāves cēloņu dēļ, otrs biežākais PZDG iemesls ir asinsrites sistēmas slimības (SAS), trešais – ļaundabīgie audzēji. Tādejādi PZDG rādītājs parāda galveno nāves cēloni tieši iedzīvotājiem darbspējīgā  vecumā. Ārējo cēloņu un ļaundabīgo audzēju grupās kopš 1999. gada PZDG rādītājs samazinājies un 2007. gadā sasniedzis viszemāko līmeni.

Vīrieši zaudē daudz vairāk potenciālo dzīves gadu nekā sievietes, mirstot priekšlaicīgi, turklāt vīriešiem PZDG rādītājs no ārējiem nāves cēloņiem (galvenokārt transporta nelaimes gadījumiem un pašnāvībām) ir gandrīz 5 reizes augstāks nekā sievietēm.

No ārējiem nāves cēloņiem visaugstākie PZDG rādītāji, it īpaši vīriešiem, ir ceļu satiksmes negadījumu un pašnāvību dēļ, taču PZDG rādītājs ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, laikā no 1999. gada līdz 2006. gadam samazinājies visstraujāk – par 40%, tomēr 2007. gadā tas atkal pieaudzis.  Šie dati  pierāda, ka būtu nepieciešams turpināt uzsākto darbu – organizēt izglītojošus pasākumus (īpaši vīriešu auditorijai), pievērst uzmanību ceļu stāvoklim un veikt kontroles pasākumus.

Sievietēm PZDG rādītāji galveno nāves iemeslu grupās (ārējie cēloņi, ļaundabīgie audzēji, SAS) pēdējos gados ir saglabājies gandrīz nemainīgs, turklāt  PZDG rādītājs ārējo cēloņu dēļ samazinājies.

PZDG rādītājs pašnāvību dēļ ir otrais nozīmīgākais iemesls ārējo nāves cēloņu grupā, kaut arī kopš 1999. gada tas samazinājies par 38%. PZDG rādītājs pašnāvību dēļ vīriešiem ir gandrīz 6 reizes augstāks nekā sievietēm. Būtu svarīgi turpināt izglītot sabiedrību par depresijas pazīmēm un sniegt informāciju par palīdzības iespējām.

Trešais nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis ir noslīkšana, nosmakšana vai elpošanas apdraudējums, turklāt šo rādītāju paaugstina augstā bērnu mirstība minēto iemeslu dēļ ļoti agrīni t.i., līdz 9 gadu vecumam, kas savukārt raksturo pieaugušo nepietiekamo atbildību bērnu pieskatīšanā un rūpēs par bērniem drošu vidi.

Pēdējos gados diezgan strauji pieaudzis PZDG rādītājs sirds - asinsvadu slimību (SAS) dēļ, liecinot gan par mirstības  pieaugumu, gan par jaunāku  cilvēku nāvi SAS rezultātā. 2007. gadā PZDG rādītājs SAS dēļ nedaudz samazinājies. Vīriešiem PZDG rādītājs no asinsrites sistēmas slimībām ir gandrīz 4 reizes augstāks nekā sievietēm. Tas lielā mērā skaidrojams ar neveselīgu dzīvesveidu (smēķēšanu, neveselīgiem uztura paradumiem, nepietiekamu fizisko aktivitāti), kā arī ilgstošu psihoemocionālo stresu. Tāpēc būtu jāturpina veselības veicināšanas un profilakses aktivitātes šo faktoru mazināšanai (sabiedrības izglītošana, tabakas izstrādājumu cenu paaugstināšana u.c.).

Ļaundabīgie audzēji ir trešais nozīmīgākais PZDG cēlonis. Kopš 1999.gada PZDG rādītājam ļaundabīgo audzēju dēļ ir mainīga tendence. Salīdzinot ar 1999. gadu, tas samazinājies par 14%. PZDG rādītājs no ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem ir par aptuveni 20 - 25% augstāks nekā sievietēm. Situācijas uzlabošanā nozīmīga loma ir valsts organizētajai ļaundabīgo audzēju savlaicīgas diagnostikas programmai un laikus veiktiem ārsta apmeklējumiem.

Veicot aptuvenus aprēķinus par 2007. gadu (valsts nodokļos saņemtā summa mēnesī; vidēji gadā; no vidējās darba samaksas), ar vienu potenciāli zaudēto gadu valsts budžets zaudē aptuveni Ls 2496.  Tātad, kopumā 2007. gadā valsts budžets zaudējis gandrīz 375 miljonus latu.

Jāņem vērā, ka līdztekus tiešajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, samazinoties nodokļos saņemtajai summai valsts budžetā,  rodas arī netiešie zaudējumi, pieaugot psihoemocionālajai spriedzei ģimenēs, kuras zaudējušas   tuvinieku un apgādnieku. Traumu, ļaundabīgo audzēju un SAS izplatības rezultātā, priekšlaicīgi zaudējot cilvēkus, paaugstinās sniegto medicīnisko pakalpojumu izmaksas un pasliktinās demogrāfiskā situācija, palielinoties gados vecāku cilvēku īpatsvaram iedzīvotāju vidū.

Strādājot pie sabiedrības veselības stratēģijas jaunā projekta, jācenšas ilgtermiņā uzlabot sabiedrības veselību un līdz ar to arī sociāli ekonomisko stāvokli, iesaistot visu sabiedrību šo jautājumu risināšanā.   

2007. gada PZDG pētījums pieejams SVA mājas lapā.

www.sva.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Sabiedrības veselības aģentūra;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv