Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Informācijas tehnoloģijas, internets un telekomunikācijas, TV

Baltijas valstu prezidenti piedalās interneta vārdnīcu atklāšanā

Publicēts 2007-07-03 22:26:48

Samazināt palielināt tekstu

Rīgā, 03.07.2007

Šodien Rīgas pilī svinīgā pasākumā tika atklātas Baltijas valstu valodu interneta vārdnīcas. Atklāšanas pasākumā piedalījās triju Baltijas valstu prezidenti – Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess un Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus.

Baltijas valstu prezidenti pauda prieku un gandarījumu par šādu Baltijas valstu valodu interneta vārdnīcu izveidošanu. Prezidenti vārdnīcu veidotājiem atstāja savus veltījuma ierakstus. "Saules mūžu visām trim Baltijas valstīm un iespēju sazināties un saprasties savā starpā," raksta Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu par jaunajām vārdnīcām un atzīmēja, ka tās viņai lieti noderēs igauņu un lietuviešu folkloras pētniecībā.

Vairāku apjomīgu projektu rezultātā radītas internetā brīvi pieejamas igauņu-latviešu, latviešu-lietuviešu un lietuviešu-latviešu tiešsaistes vārdnīcas, kas ļauj nepastarpināti saprasties, veidot kultūras un ekonomiskās saites starp kaimiņu tautām.

Sabiedrības Tilde programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs stāsta: "Jaunās interneta tehnoloģijas paver iespēju izmantot šīs vārdnīcas jebkuram, kam tas nepieciešams. Vārdnīcas noderēs gan darbam, gan personiskai saziņai, gan valodniecības pētījumiem. Tās ļauj parādīt mūsu valodu bagātību arī plašajā pasaulē."

Vārdnīcu izstrādē izmantotas jaunākās Tildes veidotās interneta tehnoloģijas, kas nodrošina to ātru un ērtu lietošanu. Atšķirībā no vārdnīcu drukātās versijas, moderno tehnoloģiju lietošana ļauj atrast tulkojumus vārdiem dažādās vārdformās, kas īpaši palīdz darbā tiem, kas labi nepārzina attiecīgo valodu. Vārdnīcu izstrādi veicināja datorlingvistikas metožu izmantošana, kas ļāva apzināt trūkstošos vārdus, atviegloja šķirkļu sagatavošanu un paātrināja vārdnīcu sastādīšanu.

Interneta vārdnīcas izveidotas pēc prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosmes ar Valsts valodas komisijas un Valsts valodas aģentūras atbalstu. Projektus īstenojusi sabiedrība Tilde, piesaistot latviešu, lietuviešu un igauņu valodniekus. Jaunās interneta vārdnīcas pieejamas Tildes interneta portālā letonika.lv. Interneta adrese tiešajai pieejai igauņu-latviešu vārdnīcai ir eesti.letonika.lv, bet lietuviešu-latviešu-lietuviešu vārdnīcām – lietuviu.letonika.lv.

Letonika.lv ir uzziņu un tulkošanas sistēma internetā, kas rada jaunus un apkopo esošus resursus saistībā ar Latviju un latviešu valodu. To uztur un attīsta sabiedrība Tilde. Portāls letonika.lv, sadarbojoties ar autoriem un iesaistoties starptautiskos projektos, elektroniski apkopo gan jau publicētos materiālus, gan tādus, kas citos avotos iepriekš nav bijuši pieejami, tā radot vienu no apjomīgākajām un kvalitatīvākajām digitālās informācijas krātuvēm Latvijā. Jaunās igauņu un lietuviešu vārdnīcas padara letonika.lv par noderīgu resursu arī Igaunijas un Lietuvas interneta lietotājiem.

Valsts valodas komisija ir Valsts prezidenta pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija, kuras sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Komisija ir izveidota, lai apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas — valsts valodas — pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Praktiskus pasākumus valsts valodas statusa nostiprināšanai un valodas attīstībai veic pēc Valsts valodas komisijas ierosinājuma veidotā Valsts valodas aģentūra. Tā ir valsts iestāde, kuras uzdevumos ietilpst valodas situācijas analīze, konsultācijas valsts valodas jautājumos, valsts valodas apguves un lietošanas sekmēšana, valodas attīstība informācijas tehnoloģiju jomā un citi ar valsts valodas attīstību saistīti jautājumi.

Til­de ir va­do­šais pla­ša lie­to­ju­ma prog­ram­ma­tū­ras iz­strā­dā­tājs Bal­ti­jas val­stīs. Tilde di­bi­nā­ta 1991. ga­dā Rī­gā, pakāpeniski kļūstot par Baltijas uzņēmumu, kura birojos Rīgā, Viļņā un Tallinā kopā strādā 150 darbinieki. Gal­ve­nie Til­des dar­bī­bas vir­zie­ni ir da­to­rat­bal­sta iz­strā­de Baltijas valstu valodām, da­tor­prog­ram­mu lo­ka­li­zā­ci­ja, grā­mat­ve­dī­bas un uzņēmuma vadības prog­ram­ma­tū­ra, informatīvie un multivides pakalpojumi internetā.

FAKTU LAPA

Baltijas valstu valodu interneta vārdnīcas

Igauņu–latviešu interneta vārdnīca veidota uz valodnieka, tulkotāja un pasniedzēja Karla Abena (1896-1976) sastādītās vārdnīcas pamata, slēdzot autortiesību vienošanās ar K. Abena mantiniekiem. Abena vārdnīca vēl joprojām ir plašākā drukātā igauņu-latviešu vārdnīca. Taču tā veidota padomju laikā, tāpēc to vajadzēja atbrīvot no tipiskajiem sava laika propagandas uzslāņojumiem un papildināt ar mūsdienu leksiku.

Projekta gaitā latviešu un igauņu valodnieki pilnībā pārskatīja Abena vārdnīcu. Sagatavoti un pievienoti vairāki tūkstoši jaunu šķirkļu, kas aptver mūsdienu igauņu leksiku. Šim nolūkam izmantots biežāko mūsdienu igauņu valodā lietoto vārdu saraksts, kas veidots ar datorizētām korpuslingvistikas metodēm. Tāpat vārdnīca papildināta ar vairāk kā tūkstoti plaši lietotu terminu no dažādām nozarēm. Rezultātā iegūta moderna, internetā visiem pieejama igauņu-latviešu vārdnīca, kas kalpo par neaizstājamu palīgu saziņā starp kaimiņu tautām.

Projekta komandā strādāja valodnieces Urve Aivare, Dr. philol. Andra Kalnača, Ērika Krautmane un Jana Šteinberga-Ranki, kas pārskatīja vecos un sagatavoja jaunos šķirkļus, un sabiedrības Tilde speciālisti, kas veica digitalizāciju, lingvistisko datoranalīzi un interneta tehnoloģiju izstrādi.

Interneta adrese tiešajai pieejai igauņu-latviešu vārdnīcai: eesti.letonika.lv.

Lietuviešu-latviešu interneta vārdnīcas pamatā ir plašākā un modernākā pieejamā vārdnīca, kas drukātā veidā izdota 1995. gadā Dr. phil. Alberta Sarkana redakcijā. Vārdnīcas autori ir valodnieki Dr. phil. Jons Balkevičs, Dr. phil. Laimute Balode, cand. phil. Apolonija Bojāte un Valters Subatnieks. Interneta vārdnīcas lietošanu ļoti ērtu padara īpašā meklēšanas un šķirkļu pārlūkošanas vide.

Vārdnīcas autori cer, ka šī vārdnīca palīdzēs latviešiem iemācīties lietuviešu valodu, lasīt presi un daiļliteratūru, izmantot grāmatas un zinātniskos rakstus par Lietuvas vēsturi, tautsaimniecību un sabiedrisko dzīvi. Tiem, kas vēlas dziļāk izprast lietuviešu valodu, tās gramatisko uzbūvi un izrunas savdabību, noderēs precīzs vārdu gramatiskais raksturojums un pārējā vārdnīcā ietvertā bagātīgā informācija.

Projektā piedalās arī Kauņas Vītauta Dižā universitātes Letonikas centrs, kurš jaunās vārdnīcas izmantos mācību un pētniecības procesā.

Interneta adrese tiešajai pieejai lietuviešu-latviešu-lietuviešu vārdnīcām: lietuviu.letonika.lv.

Latviešu-lietuviešu interneta vārdnīca ir pirmā no internetā publicētajām Baltijas valstu valodas vārdnīcām, kura pie saviem lietotājiem nonāca 2006. gada pavasarī un jau pirmajos darbības mēnešos iemantoja plašu lietotāju loku un atzinību. Vārdnīcu izstrādājis un drukātā veidā 2003. gadā publicējis Kauņas Vītauta Dižā Universitātes Letonikas centra vadītājs Dr. human. Alvīds Butkus, tās sagatavošanā izmantojot J. Balkeviča un J. Kabelkas sastādīto "Latviešu–lietuviešu vārdnīcu" (publicēta 1977. gadā), kā arī skaidrojošās un terminoloģiskās latviešu valodas vārdnīcas.

Šī ir plašākā un mūsdienīgākā latviešu-lietuviešu vārdnīca, kas izceļas ne tikai ar bagātāko vārdkopu daudzumu un precizētām lietojuma nozīmēm, bet arī ar atjaunotu leksiku un pievienotu nozaru terminoloģiju.

www.tilde.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Vaira Vīķe-Freiberga; Tilde, SIA;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv