Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Enerģētika

Bioenerģijas ražošana mazinās valsts atkarību no importētās enerģijas

Publicēts 2007-05-11 17:27:52

Samazināt palielināt tekstu

Šodien ar svinīgu uzrunu zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atklāja Zemkopības ministrijas (ZM) rīkoto starptautisko konferenci "Atjaunojamā enerģija – nākotnes perspektīva Baltijas reģionā". Uzrunājot konferences dalībniekus, M.Roze uzsvēra bioenerģijas ražošanas nozīmību valstu atkarības mazināšanā no importētās enerģijas, tādējādi dodot savu ieguldījumu arī visas Eiropas Savienības (ES) energoneatkarības mērķa sasniegšanā.

Tiekoties ar žurnālistiem, M.Roze izteica gandarījumu par konferences pozitīvajiem rezultātiem un atzina, ka "Baltijas jūras reģiona valstīm ir īpaši liels potenciāls alternatīvā enerģijas ieguves veida attīstīšanā. Īpašas perspektīvas ir Latvijai, jo šobrīd valstī ir daudz brīvas zemes, kur varētu audzēt bioenerģijas kultūras. Turklāt gandrīz visu, ko var izaudzēt zemnieki, iespējams izmantot bioenerģijas ražošanā."

Ministra atziņas atbalstīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Emīls Jakrins un Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens, akcentējot bioenerģijas nozīmību tautsaimniecības attīstībā. M.Jirgens uzsvēra, ka apmēram 56% valsts teritorijas ir nosegti mežiem, un Latvijā ir liela daļa vēl neizmantotas zemes. Tas ir pietiekams pamats, lai sāktu domāt par nosprausto mērķu īstenošanu izejvielu nodrošināšanā pašmāju vajadzībām.

"Latvijā joprojām ir liels līdz šim neizmantoto mežistrādes atlieku, ceļu un grāvju apauguma, celmu un mizu potenciāls. Kopumā Latvijā netiek izmantoti aptuveni 4 miljoni kubikmetru kurināmās koksnes, no kuras varētu ražot nozīmīgu daļu saražotās siltumenerģijas valstī," norādīja M. Jirgens.

Konferences laikā zemkopības ministrs arī informēja nozares pārstāvjus par pašlaik izstrādāto Biodegvielas programmu, kurā noteikti sasniedzamie mērķi līdz 2010. gadam atsevišķi biodīzeļa un bioetanola ražošanai.

"Biodegvielas programmas mērķis ir nodrošināt 5,75% biodegvielas daļu kopējā degvielas patēriņā 2010. gadā. Apzinot reālās iespējas un ņemot vērā kopējās Eiropas nostādni, līdz 2020. gadam plānojam īstenot biodegvielas ražošanu 10% apmērā no kopējā degvielas patēriņa," skaidroja M. Roze.

Zemkopības ministrs arī uzsvēra - lai gan pārtikas, to skaitā pārtikas graudu, un lopbarības graudu patēriņš turpinās arī nākotnē pieaugt, visstraujāk palielināsies biodegvielas ražošanai nepieciešamo graudu patēriņš.

"Kopš 2000. gada rapša platības pieaugušas vairāk nekā desmitkārt. Enerģētisko kultūru audzētājiem, sākot ar šo gadu Eiropas Savienības atbalsts ir 45 eiro par hektāru. Tāpat atbalsts tiek sniegts Lauku attīstības plāna 1. un 3. ass ietvaros ražotņu veidošanai, jaunu uzņēmumu veidošanai, kas darbojas ar atjaunojamiem resursiem, kā arī pagasta katlu māju rekonstrukcijai, lai izmantotu atjaunojamos energoresursus," skaidroja M. Roze. Tāpat pieaug valsts atbalsts biodegvielas ražotājiem.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viens no ilgtspējīgas lauku attīstības pamatnosacījumiem, jo tas labvēlīgi ietekmē lauku ekonomiku – reģionālo attīstību, rada neatkarību no energoresursu importa, veicina lauku uzņēmējdarbības dažādošanu. Tāpat pozitīvi tiek ietekmēta sociālā situācija laukos – radītas jaunas darbavietas un veicināta lauku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Tāpēc katrā valstī ir nepieciešams nacionālais Rīcības plāns, kas būtu balstīts uz jau esošajām Atjaunojamo resursu pamatnostādnēm.

"Tāpēc šādai konferencei, kurā tiekas Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvji, ir liela nozīme pieredzes apmaiņā un jaunu ideju radīšanā kopēju mērķu sasniegšanai," akcentēja zemkopības ministrs.

www.zm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Mārtiņš Roze; Biodegviela;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv