Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Bizness

Delna: Par nelikumībām Brīvostā atbildīga Rīgas dome, Tautas partija un Ainārs Šlesers

Publicēts 2008-01-28 09:11:46

Samazināt palielināt tekstu

Delna aicina Rīgas domi, Tautas partiju un Satiksmes ministru uzņemties politisko atbildību par Rīgas Brīvostas teritorijā veikto nelikumīgo plānošanu. Delna norāda, ka iesaistītās amatpersonas jau nedēļu maldina sabiedrību par Satversmes tiesas spriedumu Brīvostas lietā un tā sekām. Lietas negatīvais iznākums bija pilnībā prognozējams, nelikumības acīmredzamas un spriedums likumsakarīgs, bet atbildība par iespējamiem zaudējumiem ir jānes atbildīgajām amatpersonām.

Satiksmes ministrs un Rīgas domes pārstāvji maldina sabiedrību ar apgalvojumiem, ka spriedums kavēs ostas attīstību un primāri rūpējas tikai par vides aizsardzību.

Tas ir nepatiesi. Satversmes tiesa vispār nav vērtējusi Rīgas Brīvostas attīstības scenārijus, jo Rīgas dome un Brīvosta šādus scenārijus nespēja piedāvāt ne tiesai procesa laikā, ne sabiedrībai pat šodien. Rīgas domes un brīvosta nespēj pamatot, kāpēc ostai nepieciešams būvēt tieši agrākajās dabas pamatnes teritorijās un teritorijās, kas atrodas dzīvojamo rajonu tiešā tuvumā, un kāpēc nav izmantojamas jau esošās plašās rūpnieciskās teritorijas.

Tieši tāpēc, ka Rīgas dome vispār bija atteikusies vērtēt ostas attīstības ietekmi uz vidi, pilsētas attīstību kopumā un ikviena rīdzinieka ikdienu nākotnē, spriedums atcēla Rīgas plānojumu kā nelikumīgu. Rīgas domes rīcība bija patvaļīga un acīmredzami nelikumīga, neskatoties uz savlaicīgajām dažu atbildīgo iestāžu, iedzīvotāju un NVO iebildēm.

Satversmes tiesas konstatētie būtiskie procesuālie pārkāpumi ir pārāk nopietni, lai galarezultāts varētu būt likumīgs:

1. Rīgas dome pārkāpa plānošanas procesu un neveica Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu brīvostas teritorijai.

Neveikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu nozīmē faktiski pieņemt lēmumu par ostas intensifikāciju un konkrētu teritoriju apbūvi, vispār nevērtējot šo darbību ietekmi uz iedzīvotājiem un dabu, kā arī summāro paredzēto projektu ietekmi uz Rīgas pilsētas vides attīstību kopumā.

2. Rīgas domes pārkāpa arī Eiropas Savienības tiesības, neizvērtējot paredzēto darbību ietekmi uz Natura 2000.

Attiecībā uz Natura 2000 aizsargājamām teritorijām atbildīgās amatpersonas pakļāva valsti starptautiskam reputācijas apdraudējumam un Eiropas Savienības soda naudām. Sargāt šīs teritorijas Latvija ir solījusi gan rīdziniekiem, gan starptautiskajai sabiedrībai.

Tāpēc par klaji maldinošiem ir uzskatāmi Satiksmes ministra izteikumi par likumdošanu kā risinājumu, jo Aināram Šleseram nav kompetences grozīt Eiropas Savienības tiesību aktus.

3. Rīgas dome pārkāpa savu kompetenci un stratēģiskā novērtējuma veikšanu deleģēja brīvostai saskaņā ar tās attīstības programmu.

Ostas attīstības programma ir tikai pašas ostas biznesa plāns, nevis iedzīvotājiem un investoriem saistošs dokuments. Līdz ar to šim biznesa plānam jebkurā gadījumā ir jāatbilst Rīgas teritorijas plānojumam (nevis otrādi).

Ja amatpersonas runā par iespējamiem zaudējumiem saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, tad Rīgas domes un brīvosta amatpersonas būs iepriekš devušas nepatiesus solījumus neuzsākt nekādus attīstības projektus pirms stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ostas attīstības programmai. Attiecīgi zaudējumiem nevar būt pamata.

Delna uzskata, ka plānojums radīja ievērojamus sistēmiskus korupcijas riskus lēmumu pieņemšanā par investīcijām, jo nenoteica vienotus un caurskatāmus spēles noteikumus.

Tieši Rīgas brīvostas necaurskatāmība lēmumu pieņemšanā bija viena no galvenajiem ostas attīstības traucēkļiem, par ko ir norādījuši dažādi eksperti un potenciālie investori ar cienījamu reputāciju. Pēdējā desmitgadē nav bijusi redzama politiska griba veikt uzlabojumus šajā ziņā ne Rīgas domes, ne valsts līmenī, attiecīgi kritika par ostas attīstības ierobežojumiem ir vērtējama kā klaji divkosīga.


4. Rīgas dome vispār nepieprasīja vairāku institūciju atzinumus par plānojuma gala redakciju.

Uz Rīgas domes pārkāpumiem plānošanas procedūrā gan pirms, gan pēc plāna apstiprināšanas norādīja vairākas valsts institūcijas. Pēc Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas kritiskā vērtējuma osta plāna gala redakciju vairs pat nepiesūtīja saskaņošanai vispār. Vides ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija asi iebilda pret plāna apstiprināšanu un pat lūdza to atcelt. Taču Tautas partijas atbildīgais ministrs Māris Kučinskis desmit dienu laikā pilnībā atteicās no RAPL ministrijas sākotnējās pozīcijas.


Klaji nepatiesi ir Satiksmes ministra A.Šlesera apgalvojumi, ka tagad bez ierobežojumiem varot aizbērt Rīgas jūras līča daļu.

1. Šāda projekta būvniecībai obligāti izstrādājams detālplānojums
2. Arī Rīgas Jūras līča ūdens daļa robežojas ar Natura 2000 teritoriju, kas nozīmē, ka pirms šādu projektu realizācijas ir jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Šis process noteikti būtu vairāk kā gada jautājums, turklāt, būtu apšaubāma kāda uzņēmuma interese šādu dārgu un ekonomiski riskantu projektu realizēt, zinot, ka Brīvostā pēc diviem vai trīs gadiem stāsies spēkā jauna Brīvostas programma un jauns Rīgas teritorijas plānojums.

Turklāt termināļu būvniecības mēģinājums Daugavgrīvā jau notika, taču detālplānojums tā arī nekad netika apstiprināts, lielā mērā pateicoties iedzīvotāju protestiem.

Satversmes tiesa ir skaidri norādījusi, ka Rīgas domei bija pienākums rūpīgi izvērtēt ekonomisko pārmaiņu ietekmi un spēt argumentēti pārliecināt par šādu pārmaiņu nepieciešamību.

Delnas juridiskā analītiķe Aiga Grišāne pauž aizdomas, ka Satversmes tiesas spriedumu kropļojošie amatpersonu izteikumi varētu būt saistīti gan ar bailēm no attiecīgās personiskās atbildības, ko šīs amatpersonas objektīvi nes par fiksētajām nelikumībām, gan ar aizdomām par vairāku Rīgas domes un valsts esošo un bijušo amatpersonu tiešu vai pastarpinātu ieinteresētību ostas un tās piegulošo teritoriju liktenī, darbojoties gan Rīgas brīvostas valdē, gan esot saistītām ar uzņēmumiem, kam pieder īpašumi ostas teritorijā. Ostas robežu noteikšanā, ko lielā steigā 2006.gadā virzīja Satiksmes ministrija, izņemto no ostas teritorijām Andrejsalu, iespējamie ieguvēji ir gan Ainara Šlesera, gan Andra Šķēles biznesa partneri un bijušie darbinieki.

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Delna; Ainārs Šlesers; Andris Šķēle;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv