Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Tieslietas

Eiropas Kopienu Tiesa atbalsta Zviedrijas un Latvijas argumentus, ka vīns un alus nav savstarpēji aizstājami

Publicēts 2008-04-18 17:09:59

Samazināt palielināt tekstu

2008. gada 8. aprīlī Eiropas Kopienu Tiesa (turpmāk – Tiesa) pasludināja spriedumu lietā C-167/05 Eiropas Komisija pret Zviedriju, kurā savus apsvērumus iestājoties lietā izteica arī Latvijas Republika.

Lietas pamatā ir apstākļi, ka Zviedrijā alum, kura patēriņš galvenokārt sastāv no vietējā ražojuma alus, tiek piemērots būtiski mazāks akcīzes nodoklis, salīdzinot ar vīnu, kas galvenokārt tiek importēts no citām valstīm. Eiropas Savienības normatīvajos aktos nav vienāda pieeja akcīzes nodokļa piemērošanā alum un vīnam – minimālās akcīzes nodokļa likmes alum un vīnam ir atšķirīgas, kā arī nodokļa aprēķina metode nav vienāda. Tādējādi ES normatīvie akti neharmonizē savstarpēji alus un vīna likmju apmērus, tie ir atšķirīgi. Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka nodokļa ietekme uz attiecīgās preces cenu var deformēt konkurenci, samazinot potenciālo vīna patēriņu proporcionāli alus patēriņam.

Latvijas Republika savos rakstiskajos apsvērumos tiesai norādīja, ka nodokļu sistēmas regulējums, kāds pastāv Zviedrijā un ir līdzīgs arī Latvijā, attiecībā uz vīnam un alum piemērotajām akcīzes nodokļa likmēm ir tiesisks, jo tas nerada aizsargājošu efektu attiecībā uz vietējo alu un nesamazina importētā vīna potenciālo patēriņu. Proti, vīns pats par sevi kā prece ir aptuveni divas reizes dārgāks par alu, līdz ar to gadījumā, ja vīnam tiktu piemērota tāda pati akcīzes nodokļa likme kā alum, vidējā vīna cena attiecībā pret alus cenu būtiski nemainītos. Turklāt Latvija uzsvēra arī to, ka alus un vīna cena nav vienīgais patērētāju izvēli noteicošais faktors, jo alkoholisko dzērienu patēriņā svarīgs ir arī preces veids, proti, tie nav pilnībā aizstājami.

Tiesa spriedumā lielākoties atbalsta Zviedrijas un Latvijas paustos argumentus, norādot, ka Eiropas Komisija nav pierādījusi ne to, ka no akcīzes nodokļa atšķirībām izrietošā cenu atšķirība starp alu un vīnu būtiski ietekmē patērētāju izvēli, ne arī to, ka šādi būtu pārkāpta brīva preču kustība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai gan Tiesa tomēr uzskatīja, ka pie zināmiem apstākļiem vienāda stipruma alu un vīnu var uzskatīt par konkurējošām precēm.

Tādēļ Latvijai vismaz pašlaik nav jāpārskata sava politika attiecīgo preču akcīzes nodokļa jomā. Saskaņā ar 2006. gadā veiktajiem aprēķiniem, kad lieta Tiesā tika uzsākta, nelabvēlīga sprieduma gadījumā akcīzes nodoklis alum būtu jāpielīdzina tam, kāds tiek piemērots vīnam.

www.tm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv