Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Tieslietas

Eiropas Kopienu Tiesa plaši interpretē „ārpustiesas dokumentu” jēdzienu

Publicēts 2009-06-28 16:16:27

Samazināt palielināt tekstu

27.06.2009

Šā gada 25. jūnijā Eiropas Kopienu Tiesa (turpmāk – EKT) pieņēma spriedumu prejudiciālā nolēmuma lietā C-14/08 Roda Golf, kurā jautājumus par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību interpretāciju bija uzdevusi Spānijas tiesa. Lietā savus rakstiskos apsvērumus iesniedza arī Latvija.

Lietas pamatā ir Spānijas tiesas sekretāra atteikums izsniegt notariālu aktu par paziņojumu, ar kuru Spānijas uzņēmums Roda Golf & Beach Resort SL vienpusēji izbeidz nekustamā īpašuma pirkuma līgumus ar 16 adresātiem ar juridisko adresi Lielbritānijas un  Ziemeļīrijas  Apvienotajā Karalistē un Īrijā. ES Padomes 2000. gada 29. maija Regula Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu ES dalībvalstīs  (turpmāk – Regula) paredz šādu dokumentu izsniegšanu, izmantojot sūtītāju un saņēmēju iestāžu starpniecību. Piemēram, Latvijā sūtītājas iestādes funkcijas veic Tieslietu ministrija.

Tā kā vēstules ar minētajiem paziņojumiem nebija saistītas ar uzsāktu tiesvedības procesu, Spānijas tiesas sekretārs atteicās tās nosūtīt, uzskatot, ka šādu dokumentu izsniegšana citās dalībvalstīs neietilpst Regulas piemērošanas jomā. Tomēr Spānijas tiesai jautājums nešķita viennozīmīgs un EKT tika jautāts, vai Spānijas uzņēmuma dokumenti var tikt uzskatīti par „ārpustiesas dokumentiem” Regulas izpratnē.

Regulā ārpustiesas dokumenta jēdziens nav definēts, un saskaņā ar Eiropas Kopienu Komisijas izdoto skaidrojumu līdz šim katra dalībvalsts nacionālā līmenī interpretēja un noteica, ko tā savā valstī uzskata par ārpustiesas dokumentiem.

Tādējādi Latvija līdz ar Spāniju, Čehiju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju un Poliju šajā lietā pauda viedokli, ka ārpustiesas dokumenta jēdzienam arī turpmāk jātiek definētam katrā atsevišķā dalībvalstī, jo katra valsts vislabāk var izvērtēt dokumentu būtiskos elementus.

Taču EKT pretēji dalībvalstu viedoklim secināja, ka „ārpustiesas dokuments” ir Kopienas tiesību jēdziens. EKT secināja, ka lietas pamatā esošie dokumenti ir uzskatāmi par „ārpustiesas dokumentiem”. Turklāt EKT, cita starpā, piešķīra nozīmi faktam, ka dokumentu sastādītājs ir notārs. EKT nepiekrita ģenerāladvokāta viedoklim, saskaņā ar kuru vērtējums, vai konkrētais dokuments ir vai nav uzskatāms par „ārpustiesas dokumentu”, būtu jāveic atbilstoši vienotiem Kopienas līmenī noteiktiem kritērijiem.

Atsaucoties uz minētās Regulas mērķi – nodrošināt iekšējā tirgus pareizu darbību, cita starpā paātrinot tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu nosūtīšanu starp dalībvalstīm un to izsniegšanu, EKT secināja, ka tiesu iestāžu sadarbībai būtu jānotiek ne tikai tiesvedības laikā. Šāda sadarbība var rasties gan notiekošā tiesvedībā, gan ārpus šādas procedūras, ja vien attiecīgā sadarbība notiek starpvalstu mērogā un ir vajadzīga iekšējā tirgus pareizai darbībai. Tādējādi EKT atbalstīja lietas pamatā esošo notariālo dokumentu izsniegšanu saskaņā ar Regulu, kas nozīmē šādu dokumentu izsniegšanā citās dalībvalstīs esošiem adresātiem iesaistīt attiecīgo dalībvalstu nozīmētās sūtītājas un saņēmējas iestādes.

www.tm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2018 PRCentrs.Lv