Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Nodarbinātība

Eksperti nodarbinātības līmeni aicina celt ar investīcijām digitālajā infrastruktūrā

Publicēts 2009-06-05 12:20:44

Samazināt palielināt tekstu

03.06.2009

BICEPS: investīcijas interneta infrastruktūrā var mazināt bezdarbu un celt produktivitāti

Investējot telekomunikāciju nozares attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, kā arī veicinot platjoslas interneta izmantošanu, Latvija varētu celt savu ekonomikas produktivitāti, vienlaikus palielinot nodarbinātības līmeni, secināts Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un Rīgas Ekonomikas augstskolas ekspertu veiktajā pētījumā. Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) līmeni telekomunikāciju attīstībā un platjoslas interneta izmantošanā, Latvijai nepieciešams paplašināt platjoslas infrastruktūru, kā arī veicināt indivīdu un uzņēmumu gatavību izmantot jaunākās tehnoloģijas atbilstoši ES vidējam līmenim.

Investīcijas telekomunikāciju nozarē un infrastruktūrā daudzviet pasaulē tiek uzskatītas par vienu no labākajiem un veiksmīgākajiem risinājumiem, kā mazināt recesijas radītās sekas un stimulēt valsts ekonomikas attīstību, vienlaikus palielinot tās produktivitāti un IKP pieaugumu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs prezidenta Baraka Obamas administrācija nākusi klajā ar iespējamo risinājumu – 37 miljardi dolāru investīcijām digitālās infrastruktūras attīstībā un pilnveidošanā. Šis priekšlikums jau ticis nodēvēts par  “Obamas paketi”/ (no angļu valodas – Obama package). Līdzīgu praksi apsver arī Lielbritānija un Francija.

Pētījumu rezultāti ASV parāda, ka platjoslas pakalpojumu pieaugums par 1% veicina nodarbinātības līmeņa pieaugumu par 0.25%. Eksperti secinājuši, ka, Latvijai sasniedzot Eiropas Savienības (ES) līmeni platjoslas interneta izmantošanā, nodarbinātība valstī pieaugtu par 1.35%, savukārt sasniedzot Dānijas līmeni, nodarbinātības pieaugums būtu mērāms pat 5.35% apmērā.

“Galvenā ideja šādai rīcībai ir izmantot iespēju, ko sniedz ekonomiskā krīze, un radīt 21. gadsimta infrastruktūru. Augstāka platjoslas interneta izmantošana tieši un netieši ietekmē visu ekonomiku. Tā ir tehnoloģija, kurai nozīme ir ne tikai telekomunikācijas nozares attīstībā, bet valsts ekonomikā kopumā, radot jaunus biznesa modeļus, procesus un pakalpojumus. Tādējādi tiek veicināts produktivitātes pieaugums, kā arī jaunu darba vietu rašanās,” norāda BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags. 

Šobrīd Latvija tiek iekļauta to valstu grupā, kur interneta izmantošana ir maz attīstīta,  un, vērtējot produktivitātes rādītājus attiecībā uz ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, ierindojas vienā no pēdējām pozīcijām starp citām Eiropas valstīm, sasniedzot tikai 50% no ES vidējiem rādītājiem. Piemēram, 2008. gadā interneta pieslēgums bija tikai 40% mājsaimniecību, kamēr vidējais rādītājs Eiropā ir 49%. Arī interneta izmantošana uzņēmumos Latvijā uzrāda visai zemus rezultātus – tikai 62%, turpretim vidējais rādītājs starp Eiropas valstīm sasniedz 81%.

Lai arī pēdējo gadu laikā Latvijā pieaugusi interneta izmantošana individuālā līmenī, tomēr daudzos sektoros tā joprojām ir ļoti zema un maz attīstīta, piemēram, dažādu pasūtījumu veikšana on-line vidē. 2008. gadā Latvijā tikai 6% no visiem uzņēmumiem veica pasūtījumus internetā, kamēr citās Eiropas valstīs vidēji katrs sestais uzņēmums īstenoja šādu praksi.  Savukārt, ja Latvijā 2008. gadā internetā iepirkās 10% iedzīvotāju, tad Eiropas valstīs šādu iepirkšanās modeli izmantoja vidēji katrs piektais iedzīvotājs. 

Vairāku valstu pieredze apliecina, ka investīcijas digitālās infrastruktūras attīstībā var veicināt produktivitātes pieaugumu vairākās nozarēs. Attīstot platjoslas interneta attīstības programmas, labu rezultātu sasniegšanā nepieciešama valdības iniciatīva, atbalsts un  koordinēšanas darbs. Kā iespējamo risinājumu un institūciju, kas varētu būt atbildīga par šādas programmas realizēšanu A. Vanags min E-Pārvaldi, kas šobrīd atrodas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā. Turpretim finanšu resursi šīs programmas īstenošanai būtu meklējami struktūrfondos un publiskās-privātās partnerības projektos (PPP).

A. Vanags norāda, ka Latvijas valdībai ne tikai būtu jāinvestē piemērotas digitālās infrastruktūras attīstīšanā, bet arī jādomā par interneta izmantošanas veicināšanu indivīdu un uzņēmumu vidū, izstrādājot dažādas apmācību programmas, konsultāciju pakalpojumus, kā arī sniedzot atbalstu interneta pieejamības nodrošināšanā.

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2020 PRCentrs.Lv