Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Auto un transports

Ekspertu aptauja: ārpakalpojumi latvijā pieprasīti, bet nav attīstīti

Publicēts 2007-04-20 19:02:41

Samazināt palielināt tekstu

Uzņēmums "ALD Automotive" veicis Latvijas un ārvalstu neatkarīgo ekonomikas un uzņēmējdarbības ekspertu aptauju par ārpakalpojumu attīstības tendencēm Latvijā. "Aptauja parādīja: neskatoties uz pastāvīgi izskanošiem paziņojumiem par to, ka pieprasījums pēc ārpakalpojumiem aktīvi palielinās, pastāv virkne problēmu, kas norāda uz to, ka šī joma Latvijā vēl nav pietiekami attīstīta. Tas ir saistīts ar pakalpojumu kvalitāti, kā arī ar potenciālo klientu zināšanām. Eksperti arī paredz, ka ārpakalpojumi kļūs arvien pieprasītāki no valsts iestāžu puses", - uzsver SIA "ALD Automotive" valdes loceklis Andrejs Pančenko.

Situācijas apraksts:

Starptautiskās ārpakalpojumu profesionāļu asociācijas (International Association of Outsourcing Professionals - IAOP) eksperti prognozē: globalizācijas procesiem būs arvien lielāka ietekme uz pasaules ekonomiku. Tikai neliels skaits kompāniju (iespējams, tādu nebūs vispār) spēs saglabāt savas pozīcijas dinamiskajā, konkurences pilnajā un nepārtrauktā attīstībā esošajā globālajā tirgū, izmantojot savā darbībā tikai iekšējos resursus. Pateicoties šim faktam, vadītāji arvien lielāku uzmanību velta tāda partnera izvēlei, kurš spēs piedāvāt ko vairāk nekā tikai resursu ekonomiju. Ārpakalpojumu tirgum būs nepieciešams dinamisks globāls, mainīgajai situācijai pielāgoties spējīgu partneru tīkls. Tai pat laikā paralēli pieaugošajām prasībām attiecībā pret partneriem, kopējie izdevumi ārpakalpojumiem samazināsies. IAOP prognozē, ka, pateicoties globālajām pārmaiņām, parādīsies jauns speciālistu veids – tie būs speciālisti, kuri maksimāli lietderīgi izmantos resursus organizācijas mērķu sasniegšanai, būdami apveltīti ar visām nepieciešamajām zināšanām un iemaņām.

Ārpakalpojumi (Outsourcing): ilgtermiņa, uz rezultātiem orientētas attiecības ar ārēju pakalpojumu sniedzēju vai darbību veicēju, kas tradicionāli tiek veikti pašā kompānijā. Šajā situācijā pārvaldības kontroli un daļu risku uzņemas partneris. *

"ALD Automotive" veiktās ekspertu aptaujas mērķis bija noskaidrot vietējās un pasaules tendences ārpakalpojumu tirgū; identificēt faktorus, kas ietekmē šīs nozares attīstību; izveidot klasiska ārpakalpojuma lietotāja portretu un prasības, kas tiek izvirzītas ideālam partnerim, kā arī ārpakalpojumu tālākās attīstības riskus un perspektīvu.

Galvenie secinājumi:

Ārpakalpojumu izmantošanas ziņā līderi pasaulē ir ASV un Zviedrija. Galvenā ārpakalpojumu tendence pasaulē: mūsdienu tehnoloģiju izmantošana. Neskatoties uz ārpakalpojumu pieaugošo popularitāti Latvijā, šie pakalpojumi vēl nav pietiekami attīstīti.

Galvenie faktori, kas bremzē ārpakalpojumu attīstību: informācijas trūkums, pakalpojumu kvalitāte, elastīguma trūkums vadītāju pieejā. Pastāv arī virkne psiholoģisku šķēršļu: stereotipi, neuzticība, bailes. Kopumā pēcpadomju valstīm ir raksturīga tieksme pēc iespējas vairāk izmantot iekšējos resursus.

Faktori, kas veicina ārpakalpojumu izmantošanu: izdevumu samazināšanās, iekšējo resursu optimizācija, fokusēšanās uz pamatdarbību.

Pakalpojumu kvalitātes problēma ir saistīta ar "smadzeņu aizplūšanu" – pastāv grūtības atrast augstas kvalifikācijas speciālistus. Viens no problēmas risinājuma variantiem – vienota reģistra radīšana, kurā tiktu iekļauti dažādu nozaru speciālisti.

Ārpakalpojumus izmanto gan lieli, gan mazi uzņēmumi, pie tam ārvalstu kompānijas šo pārvaldības modeli apgūst ātrāk. Visbiežāk starpniekiem uztic grāmatvedības un finanšu pakalpojumus, savukārt lielie uzņēmumi starpniekiem uztic pat ražošanu.

Ideāls partneris izpilda darbu ātri, kvalitatīvi un ar pasūtītāju prot veidot attiecības, kas balstās uz savstarpējo uzticību.

Ārpakalpojumi attīstīsies vienlaicīgi ar Latvijas ekonomiku un vadītāju domāšanas veidu. Tālākas attīstības priekšnoteikumi: ekonomikas strauja attīstība, konkurences palielināšanās, globalizācijas procesi, kā arī profesionālas ārpakalpojumu organizācijas izveidošanās Latvijā.

Tendences

Ārpakalpojumi – Latvijā pieprasīti, bet nav attīstīti

Aptaujātie eksperti atzina, ka, attīstoties Latvijas ekonomikai, ārpakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki, tomēr to izmantošanas iespējas vēl ir ļoti nelielas un kopumā ārpakalpojumu joma Latvijā vēl nav attīstīta.

Ārpakalpojumi ir populāra prakse ekonomiski attīstītos tirgos. Maksims Pismaks, Krievijas uzņēmuma "Rhonda Ltd." direktors un Starptautiskās ārpakalpojumu profesionāļu asociācijas dalībnieks stāsta, ka ārpakalpojumu izmantošanas modeli ir vienkārši pielietot, tomēr tā ieviešanai nepieciešams radīt izdevīgu tirgus situāciju ar attīstītu konkurenci un spēcīgu ekonomiku. "Piemēram, ASV ir nobriedusi tirgus situācija, kas ir labvēlīga ārpakalpojumu izmantošanai. Turpretī kompānijas Vladivostokā, kur es strādāju, cenšas visas funkcijas saglabāt pašā uzņēmumā. Tas izskaidrojams ar konkurences līmeni Krievijā līdzīgi kā visās bijušajās Padomju Savienības valstīs. Ārpakalpojumu sistēma tiek aktīvi pielietota valstīs, kurās ir attīstīts tirgus, kurās nelielas izmaiņas var nopietni ietekmēt konkurentu pārākumu. Bijušās PSRS valstīs uzņēmumi vairāk iegūst no investīcijām pašu kapitālā, ražošanas līdzekļu modernizācijas un tehniskās bāzes uzlabošanas. Ārpakalpojumu izmantošana nelielām funkcijām pagaidām pie mums nav attīstīta", uzsvēra M.Pismaks.

"Ārpakalpojumu izmantošanas ziņā līderi pasaulē ir ASV un Zviedrija. Šo valstu augstais attīstības līmenis ļauj tām ātri pāriet uz ārēju pakalpojumu izmantošanu. Pasaules ārpakalpojumu galvenā tendence: mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana uzņēmuma darbībā", stāsta Kirils Maksimovičs, KPMG risku pārvaldības konsultāciju nodaļas vadītājs.

Starptautiskajām kompānijām ir raksturīga tendence – iekšējo uzņēmumu, kas īsteno mazāk svarīgās funkcijas kādā no valstīm, veidošana. Tatjava Volkova, Banku augstskolas uzņēmējdarbības katedras profesore uzsver: "Lielas starptautiskās kompānijas, kuru darbībai raksturīgi globāli mērogi, izmaksu samazināšanai rada ārpakalpojumu kompānijas un izvieto to kādā no valstīm, kurā darbojas".

Andrejs Dzedons, RTU Biznesa skolas profesors uzskata, ka "tāpat kā visā pasaulē, arī Latvijā pieaug ārpakalpojumu popularitāte, jo uzņēmumu vadītāji tiecas fokusēties uz savu pamatdarbību. Visbiežāk starpniekiem uztic grāmatvedību un finanšu pakalpojumus, bet lielie uzņēmumi starpniekiem uztic pat ražošanu".

Virzība no modernā uz postmoderno uzņēmuma resursu izmantošanā

Ekspertu viedoklis dalījās attiecībā uz to, kuri uzņēmumi visbiežāk izmanto ārpakalpojumus. Kirils Maksimovičs atzīmē, ka ārpakalpojumus izmanto kā lielie, tā arī vidējie un mazie uzņēmumi. "Mazās firmas var iedalīt divās lielās grupās – modernās (izveidotas pēc 1990.gada) un postmodernās (dibinātas pēc 2001.gada). Postmodernās firmas izvēlas izmantot ārpakalpojumus, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu savus resursus, tai pat laikā vecākie uzņēmumi ar iekšējo resursu palīdzību nodrošina visu kompānijas funkciju īstenošanu", skaidro K.Maksimovičs.

Toms Grīnfelds, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktora vietnieks uzskata: "Ārvalstīs ārpakalpojumus aktīvi izmanto lieli uzņēmumi. Latvijā ir daudz lielāks skaits mazu uzņēmumu, līdz ar to ārpakalpojumi pie mums ir mazāk izplatīti". Dainis Locāns, Latvijas biznesa konsultantu asociācijas direktors arī uzsver to, ka ārpakalpojumi ir saistoši vidēji lielai vai lielai ārvalstu kompānijai. "Mazie uzņēmumi savā darbībā mazāk izmanto ārpakalpojumus, kas izskaidrojams ar to, ka tās nav gatavas veikt nozīmīgas investīcijas", - uzskata D.Locāns.

Savukārt Veronika Bikse, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore, uzskata, ka, lai gan uz doto brīdi ārpakalpojumus vairāk izmanto dažāda lieluma ārvalstu uzņēmumi, šī vadības sistēma ir ļoti izdevīga tieši mazajiem uzņēmumiem. "Ārpakalpojumi pastāv sen, tomēr šī joma nebija sakārtota. Dotajā brīdī vēl joprojām pietrūkst informācijas, kas mudinātu uzņēmējus aktīvāk izmantot ārpakalpojumus", - uzsver V.Bikse.

Eksperti bija vienisprātis, ka ideālam ārpakalpojumu partnerim nepieciešamās iezīmes ir punktualitāte, kvalitatīvs darbs, darba izpildes ātrums un kārtīgums. Pēc Andreja Dzedoņa domām, "ar ideālu partneri izveidojas uzticības pilnas ilgtermiņa attiecības. Partneris bez kavēšanās sniedz augstas kvalitātes pakalpojumus. Īstenojot īstermiņa projektus ir vienkāršāk otršķirīgās funkcijas uzticēt ārpakalpojumu sniedzējam".

Ietekmējošie faktori, riski, plusi un mīnusi

Nepieciešams vienots augsti kvalificētu speciālistu reģistrs

Pēc aptaujāto ekspertu domām, galvenie ārpakalpojumu izmantošanas plusi ir: izmaksu samazināšanās, darbu profesionāla veikšana, konkurētspējas palielināšanās. Ārpakalpojumu attīstību Latvijā negatīvi ietekmē sekojoši faktori: neuzticēšanās un bailes no funkciju nodošanas svešam uzņēmumam, kvalificētu speciālistu un informācijas trūkums, uzņēmumu vadītāju domāšanas veida neelastīgums. Riski: nepietiekama partnera darba kontrole, termiņu neievērošana, informācijas noplūde un klientu pārvilināšana.

Kirils Maksimovičs uzskata, ka "izvēli par ārpakalpojumu izmantošanu vai neizmantošanu nosaka vadības stils. Ļoti bieži savu uzskatu dēļ uzņēmuma vadība nespēj elastīgi pieņemt lēmumus. Autokrāti izmanto savus iekšējos resursus visu uzņēmuma funkciju īstenošanai. Viņi ir pieraduši paši pieņemt visus lēmumus. Iespēja gūt gandarījumu par padarīto darbu gūst virsroku pār iegūto rezultātu".

Tatjana Volkova arī uzsver, ka būtisks faktors, ka kavē ārpakalpojumu attīstību, ir vadītāju domāšanas neelastīgums. "Ļoti bieži vadītājs nespēj skatīties uz uzņēmumu kā uz vienotu sistēmu un nepamana jaunas uzņēmuma rentabilitātes palielināšanas iespējas. Viņš nespēj novērtēt situāciju un analizēt iekšējo faktoru ietekmi. Tas mūs padara atšķirīgus no attīstītajām Eiropas valstīm", - uzsver T.Volkova.

Andrejs Dzedons uzsver: "Ārpakalpojumi saistīti ar daudziem riskiem. Piemēram, kontroles trūkums un garantiju, ka pakalpojums tiks sniegts kvalitatīvi un laicīgi, neesamība. Pakalpojums var zaudēt savu aktualitāti un ārpakalpojumi vairs nebūs nepieciešami. Dažreiz uzņēmumi pat iet tik tālu, ka nodod partneriem savu pamatdarbību".

"Galvenais faktors, kas kavē ārpakalpojumu attīstību Latvijā ir pakalpojumu sliktā kvalitāte", - atzīmē Roms Gailēvičs, Lietuvas uzņēmēju Latvijā asociāsijas prezidents. "Tas ir saistīts ar vispārējo Latvijas attīstības līmeni. Mēs attīstāmies, ārpakalpojumi kļūst pieprasīti, tomēr līdz attīstīto Eiropas valstu līmenim mums vēl ir tālu." Latvijas mazo uzņēmēju asociācijas prezidents Aidins Askerovs arī uzskata, ka Latvijā nepietiek kompetentu speciālistu. "Visu problēmu pamatā – neattīstītā Latvijas uzņēmējdarbības kultūra. Visas mūsu gudrās galvas aizbrauc uz ārzemēm un nav nekāds brīnums, jo šeit netiek radīti apstākļi normālai dzīvei. Pārāk liela ir atšķirība speciālistu algu lielumos šeit un ārvalstīs".

Veronikai Biksei ir pretējs viedoklis: "Pakalpojumu kvalitātes līmenis Latvijā ir pietiekami augsts, ja darbu veic profesionāļi, vietējie speciālisti ir labi sagatavoti. Uzņēmēju uzdevums ir atrast šos labi sagatavotos speciālistus. Šim nolūkam būtu lietderīgi izveidot vienotu reģistru, kurā tiktu iekļauti dažādu nozaru augsti kvalificēti speciālisti".

M.Pismaks uzsver: "Pat kompetents vadītājs, bez atbilstošas pieredzes nododot funkcijas ārpakalpojumu kompānijām, var pieļaut kļūdas". Tas ir tādēļ, ka šķietami vienkāršā ārpakalpojuma funkcija ir sarežģīta savā pielietojumā. Piemēram, lai palīdzētu vadītājam integrēt ārpakalpojumus sava uzņēmuma darbā, Starptautiskā ārpakalpojumu profesionāļu asociācija (IAOP) apkopo uzņēmumu pieredzi un uz tās pamata apmāca vadītājus. "Asociācija fokusējas uz ārpakalpojumiem kā uz menedžmenta funkciju. Šis specifiskais menedžmenta modelis prasa specifiskas zināšanas un pieredzi. IAAP kolekcionē visbiežāk izplatītos "grābekļus" un māca uzņēmējiem, kā efektīvi veidot attiecības ar ārpakalpojumu sniedzēju", stāsta M.Pismaks. IAOP sastāvā ir uzņēmumi no dažādām pasaules valstīm: Austrālijas, Brazīlijas, Kanādas, ASV, Ķīnas, Indijas, Meksikas, Lielbritānijas, Itālijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Filipīnām, Krievijas.

2006.gada oktobrī tikai reģistrēta "Latvijas ārpakalpojumu asociācija", tomēr tā vēl reāli nedarbojas. Latvijas asociācija plāno popularizēt ārpakalpojumus Latvijā, veidot vienotu praksi, veicināt profesionālo standartu attīstīšanu un stimulēt augstas kvalitātes standartu uzturēšanu.

Perspektīvas

Attīstīties nepieciešams dabiski

Aidins Askerovs uzskata, ka labvēlīgas biznesa vides radīšana būs pats efektīvākais līdzeklis ārpakalpojumu attīstībai Latvijā. Šo viedokli atbalsta arī A.Dzedons: "Mākslīgi nav iespējams veicināt ārpakalpojumu attīstību. Uzskatu, ka nedrīkst ietekmēt procesus valstiskā līmenī. Brīva tirgus ekonomikas apstākļos attīstība būs pakāpeniska un dabiska".

Elīna Margēviča, Latvijas ārpakalpojumu asociācijas valdes locekle, uzskata, ka ārpakalpojumu jomas attīstībai nepieciešama to popularizēšana. "Nepieciešams uzturēt dialogu ar valsts iestādēm. Vai nu analizējot likumdošanas bāzi, vai sabiedrības līmenī nepieciešams aktualizēt jautājumu par to, kādēļ valsts iestādes tik ļoti mazos apjomos savas otršķirīgās funkcijas nodod ārpakalpojumu firmām", - komentē E.Margēviča. "Ja valsts iestādes aktīvāk savā darbā izmantotu ārpakalpojumus, arī uzņēmēji daudz labprātāk piedāvātu šādus pakalpojumus. Tomēr, valsts struktūras lēnām pāriet uz šo pārvaldības modeli, jo tām nav nepieciešams domāt par izdevumiem, tām ir valsts budžets".

Dainis Locāns uzskata, ka, pateicoties integrācijas procesam Eiropā, ārpakalpojumu attīstība notiks arvien straujāk. Kirils Maksimovičs uzsver, ka ārpakalpojumu attīstība būs evolucionāra. "Saistībā ar algu pieaugumu speciālistiem arvien vairāk uzmanības pievērst savai darbībai, padarot savu darbu produktīvāku un efektīvāku". Roms Gailēvičs atzīmē, ka "Nozarei būs arvien globālāks raksturs. Aktīvāk attīstīsies tie nozares virzieni, kas spēs strādāt un piedāvāt savus pakalpojumus tīmeklī".

Aptaujātie eksperti:
1.Aidins Askerovs, Latvijas sīkuzņēmēju asociācijas prezidents
2.Andrejs Dzedons, RTU Biznesa skolas profesors
3.Veronika Bikse, LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesore
4.Dainis Locāns, Latvijas biznesa konsultantu asociācijas direktors
5.Kirils Maksimovičs, KPMG Baltics risku vadības konsultāciju nodaļas vadītājs
6.Maksims Pismaks, Krievijas uzņēmuma "Rhonda Ltd." direktors, IAOP loceklis
7.Roms Gailēvičs, Lietuvas uzņēmēju asociācijas prezidents
8.Tatjana Volkova, Banku augstskolas uzņēmējdarbības katedras profesore
9.Toms Grīnfelds, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktores vietnieks
10.Elīna Margēviča, Latvijas ārpakalpojumu asociācijas valdes locekle

Īsi par ALD Automotive:
ALD Automotive ir Société Générale grupas uzņēmums, sniedz pilna servisa operatīvā līzinga un autoparka pārvaldības pakalpojumus. ALD Automotive – viens no lielākajiem pārstāvjiem šajā segmentā Eiropas tirgū:
Darbojas 36 valstīs,
Nodarbina 3 500 darbinieku;
Pārvalda vairāk kā 680 000 automašīnu (dati uz 2007.gada janvāri).

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: ALD Automotive, SIA;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv