Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Eiropas Savienība un NATO

ES dalībvalstu ārlietu ministri diskutē par Līgumu par Konstitūciju Eiropai

Publicēts 2007-06-19 10:35:34

Samazināt palielināt tekstu

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 17. un 18.jūnijā Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē, kuras uzmanības centrā ir nākamās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes – jūnija Eiropadomes sagatavošana.

Svētdienas vakarā ES dalībvalstu ārlietu ministri VLĀAP sanāksmes ietvaros aizsāka plašāku viedokļu apmaiņu par jūnija Eiropadomes centrālo jautājumu – par ES nākotni un ar to saistīto līgumu reformu, diskutējot par Līguma par Konstitūciju Eiropai (Konstitucionālā līguma) nākotni. Diskusija norisinājās konstruktīvi un atsevišķos jautājumos, piemēram par atteikšanos no ES simbolu iekļaušanas iespējamajā jaunajā, īsākā līgumā, veidojās dalībvalstu vienprātība.

Piedaloties diskusijā, ārlietu ministrs Artis Pabriks atzina, ka Latvija varētu piekrist klasiskajai ES līgumu grozīšanas metodei, ja tiek saglabāti būtiski elementi – ES vienotas juridiskas personas izveide un atteikšanās no pilāru sistēmas. Ministrs atbalstīja Konstitucionālā līguma, kā arī to elementu, kas saistās ar nacionālu valsti, nosaukumu maiņu. Latvijas skatījumā Pamattiesību hartai ir jābūt juridiski saistošai, neatkarīgi no formas, kā tas tiek nodrošināts.

Konstitucionālā līguma nākotnes risinājums ir nepieciešams ne vien, lai atrisinātu pārāk ieilgušo ES līgumtiesiskās bāzes reformu, bet arī, lai ES spētu atbildētu uz aktuālajiem, globālajiem izaicinājumiem un nezaudētu tās tēlu un kredibilitāti gan ES iekšienē, gan attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem.

Latvijai ir būtiski, lai 21. un 22. jūnija Eiropadomes laikā piedāvātais risinājums neizmainītu Konstitucionālajā līgumā panākto līdzsvaru un kompromisu par institucionālajiem jautājumiem, tādējādi neizmainot Latvijas dalības nosacījumus ES. Svarīgi, lai atbildot uz aktuālajiem izaicinājumiem, ES turpinātu veidot vienotu pieeju enerģētikas politikas stiprināšanā un veicinātu tās konkurētspēju un ietekmi starptautiskajā politikā un ekonomikā.

Diskusijas par Konstitucionālā līguma nākotni turpināsies līdz pat šīs nedēļas beigām. 21. un 22. jūnijā plānotajā ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāju sanāksmē šis būs svarīgākais dienas kārtības jautājums.

Pievēršoties migrācijas jomai, ES ārlietu ministri atbalstīja vispārējas pieejas migrācijai ģeogrāfisku paplašināšanu uz ES austrumu un dienvidaustrumu reģioniem, kā arī tās saturisku padziļināšanu, izvērtējot iespējas ietvert legālās migrācijas nosacījumus attiecībās ar migrantu izcelsmes valstīm.

Padomē tika akceptēts ES Vācijas prezidentūras ziņojums par Eiropas kaimiņu politikas stiprināšanu. Sanāksmē Latvijas pārstāvis vērsa uzmanību situācijai vienā no Eiropas kaimiņu politikas valstīm - Gruzijā pēc ES – Krievijas vīzu atvieglojumu līguma stāšanās spēkā šī gada 1.jūnijā. Latvijas skatījumā labākais risinājums ir pēc iespējas drīzāk ES sākt sarunas ar Gruziju par vīzu atvieglojumu un readmisijas līgumiem. Papildus ir nepieciešams aktīvi turpināt Kaimiņu politikas Rīcības plāna ar Gruziju ieviešanu, lai palīdzētu tai reformu procesā iekšlietu un tieslietu jomā.

Pievēršoties Rietumbalkāniem, ES valstu ārlietu ministri pārrunāja Stabilizācijas un asociācijas līguma sarunu atsākšanu ar Serbiju. Padome pozitīvi novērtēja Serbijas jaunās valdības ciešo apņēmību un efektīvo darbību, lai nodrošinātu pilnu sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu bijušajai Dienvidslāvijai. Attiecībā par Kosovas nākotnes statusu, Padome pauda atbalstu ANO Īpašajam sūtnim Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari) un atgādināja, ka M.Ahtisāri priekšlikums ir vienīgais pamats ANO Drošības padomes jaunai rezolūcijai šajā jautājumā.

ES valstu ārlietu ministriem bija plašāka diskusija par aktuālo situāciju Tuvo Austrumu reģionā, īpaši pievēršoties Gazas sektoram un Libānai, kā arī attiecību stiprināšanai ar Arābu līgu. Sanāksmes noslēgumā ES valstu ārlietu ministri tikās ar Izraēlas ārlietu ministri Tzipi Livni (Tzipi Livni).

Sanāksmē ES ārlietu ministri akceptēja ES stratēģiju Centrālāzijai, kuras mērķis ir attīstīt ES koordinētu politiku šajā reģionā. Plānots, ka ES stratēģija Centrālāzija tiks pieņemta jūnija Eiropadomē.

www.am.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Artis Pabriks; Eiropas Savienība;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv