Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Veselība un skaistumkopšana

Gandrīz 2/3 Latvijas iedzīvotāju nav informēti par risku saslimt ar vēnu varikozi

Publicēts 2010-02-08 18:59:43

Samazināt palielināt tekstu

Pastiprināts risks “iedzīvoties” kāju vēnu slimībās ir 62% Latvijas iedzīvotāju, kuri atzinuši, ka problēmu apzinās, bet neko īpašu vēnu veselības labā nedara.  Ikdienā saslimšana var izpausties dažādi - smaguma sajūta, pietūkušas potītes, krampji, paplašinātas un izspiedušās vēnas, pigmentācija potītes rajonā, nieze vai, nopietnākā gadījumā, pat čūlas. Tā pēc šī gada janvārī veiktās aptaujas rezultātiem secinājuši vēnu klīnikas "Vēnu centrs" flebologi.

Kvantitatīvi aptaujājot Latvijas iedzīvotājus noskaidrots, ka 60% cilvēku uzskata, ka nav informēti par savu kāju vēnu veselības stāvokli. 24% to noteikt ir grūti, bet tikai 16% pārzina kāju vēnu veselību.

"Vēnu centrs" apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāju attieksme ir ļoti pretrunīga. No vienas puses - cilvēki pret vēnu veselību attiecas nopietni. Vairāk nekā 88% aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka par kāju vēnām jārūpējas visu gadu - gan ziemā, gan vasarā. 8% šķiet, ka rūpēm par vēnu veselību īpaša uzmanība jāpievērš vasarā, bet tikai 2% uzskata - par kāju vēnu veselību nav jārūpējas vispār. Tāpat nereti tiek pozicionēts uzskats, ka vēnas galvenokārt bojā tikai kāju vizuālo izskatu,  kas nav taisnība. Vēnu varikoze, tāpat kā jebkura slimība, ir medicīniska problēma.  Tā uzskata arī 90% respondentu.

Tomēr neraugoties uz problēmas apzināšanos, lielākā daļa - 62% - atzīst, ka neko īpašu, lai rūpētos par vēnu veselību, nedara. Visvairāk uzmanības tiek vērsts uz to lai izvairītos no ilgas atrašanās statiskā pozā - sēdus vai stāvus -, tiek lietotas arī kompresijas zeķes, bet, kopumā vērtējot, izpratnes, kā rūpēties par kājām, iedzīvotājiem trūkst. 

"Tas ir visbīstamākais - kad cilvēks saprot, ka ir problēma, bet viņam nav skaidrības, kā to risināt. Ja vēnu problēmas netiek laicīgi diagnosticētas un uzsākta ārstēšana, slimība progresē, kas nozīmē - no vieglām vēnu problēmām, tās neārstējot, var itin viegli attīstīties virspusējo vēnu varikoze, vai, vēl sliktāk- veidoties dziļo vēnu nepietiekamība, bez tam šie cilvēki pakļauti arī lielākam virspusējo un dziļo vēnu trombozes attīstības riskam," skaidro Dr. Uldis Mauriņš, vēnu klīnikas "Vēnu centrs" ķirurgs - flebologs, Baltijas Flebologu biedrības prezidents.

Kāju virspusējo vēnu varikoze pēc Bonnas universitātes vēnu pētījuma datiem ir viena no biežākajām saslimšanām, ar ko slimo katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis populācijā. Apmēram 1% pieaugušo dzīves laikā attīstās smaga venoza mazspēja ar grūti dzīstošām kāju čūlām. Tā visbiežāk rodas tieši tādēļ, ka laikus netiek ārstēta saslimšana virspusējās vēnās. Slimībai progresējot, tiek skartas arī dziļās vēnas.

Vērtējot, kāpēc Latvijas iedzīvotāji vēnu problēmas aktīvi nerisina, Dr. U. Mauriņš pauž viedokli, ka tās, iespējams, ir padomju laika prakses sekas, kad ikvienu vēnu problēmu risināja tikai operācijas ceļā. "Pirmkārt, ārstēšanas metodes un tehnoloģijas pašlaik ir attīstījušās. Lai noteiktu vēnu veselības stāvokli un to, cik nopietna ir problēma un kā to risināt, primārais ir veikt vēnu diagnostiku. Šādi iespējams atklāt saslimšanu agrīnā stadijā un savlaicīgi sākt ārstēšanu. Izmeklēšana aizņem 10 - 15 minūtes un ir absolūti nesāpīga. Otrkārt, savlaicīgi diagnosticētai saslimšanai nereti pietiek ar pareizi veiktiem profilakses pasākumiem, kas ilgtermiņā varētu palēnināt vai pilnībā apturēt slimības tālāko attīstību. Arī tad, ja tiek nolemts veikt operāciju, tā tiek veikta, izmantojot jaunākās paaudzes lāzeri, kas ļauj slēgt tikai bojātos vēnu posmus, un cilvēks jau pēc pāris stundām var doties mājās, pie tam - neizjūtot praktiski nekādas pēcoperācijas sāpes, bez tam pēc šādas ārstēšanas nepaliek rētas un netiek traumēti audi pa ārstēto vēnu gaitu."

Latvijā ir izteikta tendence vēnu slimības pārmantot. No saviem vecākiem cilvēks manto īpašības, kas nosaka vēnu izturību. Ja vecāki slimo ar vēnu varikozi, tad arī bērniem ir palielināts saslimšanas risks. Kā atzīst lielākā daļa aptaujāto, ģimenē vēnu problēmas skārušas vismaz vienu no vecākiem (53%) vai arī abus vecākus un pat vecvecākus (19%).

"Ir jābūt piesardzīgam, ja ģimenē kādam jau bijušas vēnu saslimšanas. Ikdienā par vēnām varam rūpēties arī paši. Der ievērot nerakstītu likumu - ja jums nav izteiktas vēnu problēmas, tad centieties, lai tādas arī nerastos. Sekojiet līdzi savam ķermeņa svaram. Izvairieties no stāvēšanas vai sēdēšanas ilgāk par vienu stundu bez pārtraukuma, kā arī nesēdiet sakrustotām kājām. Dzeriet daudz ūdens - vismaz 2 litrus dienā - un nodarbojieties ar sportu: skrieniet, peldiet, brauciet ar riteni. Neaizmirstiet, ka vēnu problēmas nereti rodas no apaviem, īpaši, ja bieži valkā augstpapēžu kurpes un zābakus. Taču jāsaprot, ka profilakses pasākumi nevar izārstēt jau esošu slimību, kad nepieciešama ārsta palīdzība", uzsver U. Mauriņš.

Aptauja no 2010.gada 10. – 20.janvārim noritēja vēnu veselības konsultatīvā centra "Vēnu centrs" mājas lapā www.venucentrs.lv un www.flebomedika.lv. Kopumā tika aptaujāti 755 respondenti vecumā no 18 gadiem, no kuriem 730 bija sievietes.

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2018 PRCentrs.Lv