Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Bankas, kredīti un līzings

Iecerētā izsoļu kārtība apdraudēs ikvienu nekustamā īpašuma īpašnieku

Publicēts 2009-10-27 15:50:30

Samazināt palielināt tekstu

26.10.2009

Lai gan kopš gada sākuma amatpersonas un kredītiestāžu pārstāvji runājot par kredītņēmēju aizsardzību ir uzsvēruši to, ka nav pieļaujams, ka spēles laikā maina tās noteikumus, ar Civilprocesa likuma grozījumu palīdzību spēlēs noteikumi kredītņēmējiem nevēlamā virzienā tomēr konsekventi tiek mainīti, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienība (turpmāk – LAKRA).

Līdz šī gada pavasarim Civilprocesa likums paredzēja, ka izsoles sākumcenai ir jābūt līdzvērtīgai visu prasījumu summai. Pretējā gadījumā izsole varēja tikt atzīta par spēkā neesošu. Šī gada 1.martā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz, ka izsoles sākumcena tiek noteikta tikai piespiedu pārdošanas vērtības apmērā, tāpēc bieži vien tā ir nepietiekama, lai segtu sprieduma izpildes izdevumus.  Tas nozīmē, ka, ja persona ir nekustamā īpašuma iegādei ir ņēmusi hipotekāro kredītu, piemēram, 2006. gadā, tad pašlaik īpašuma izsoles sākumcena varētu būt pat tikai 20 % no kredīta summas.

„Ar šiem likuma grozījumiem jau tika panākts tas, ka cilvēkiem tiek atņemti īpašumi par iespējami zemām cenām, kas būtiski pasliktina kredītņēmēju intereses un iespēju pārdodot īpašumus norēķināties ar kreditoriem. Taču Saeimas Juridiskajā komisijā jau ir izskatīti nākamie grozījumi Civilprocesa likumā, kas vēl būtiskāk pasliktinās gan kredītņēmēju, gan ikvienas citas personas, kurai ir īpašums, stāvokli,” uzskata LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka izsoļu skaits līdzšinējo trīs izsoļu vietā tiks samazināts līdz divām. Tāpat tiek saīsināts arī izsoles izsludināšanai noteiktais laiks. „Tas nozīmē, ka, ja līdz šim pagāja vismaz pusgads līdz persona izsoles ceļā savu īpašumu zaudēja, tad jaunā kārtība ļaus personām īpašumus atņemt divu, trīs, bet dažos gadījumos pat viena mēneša laikā,” uzsver A.Gorenko.

Likuma grozījumi būtiski pasliktina ne vien kredītņēmēju, bet arī ikviena cita nekustamā īpašuma īpašnieka stāvokli, jo grozījumi paredz to, ka arī pret personas, kurai ir izveidojušies komunālo vai nodokļu maksājumu parādi, īpašumu var vērst piedziņu.

„Ņemot vērā to, ka vairumam iedzīvotāju ir samazinātas algas un pensijas, zaudēts darbs, kā arī valdības pieņemtos lēmumus  ieviest jaunus nodokļus, pastāv ļoti reāla iespēja, ka daudzām valsts iedzīvotāju grupām rodas komunālo maksājumu un nodokļu maksājumu parādi. Ar šādiem likuma grozījumiem, vairumam iedzīvotāju tiek radīti draudi īsā laika posmā palikt bez mājokļa un ar ļoti lielām, praktiski neatmaksājamām parādsaistībām. Vai tādā veidā valsts grib aizstāvēt kreditoru intereses, vai tomēr iespējami ātri un sāpīgi atbrīvot parādniekus no īpašumiem, kā arī dempingot īpašumu cenas?” vaicā A.Gorenko.

LAKRA uzskata, ka ar šiem un jau pavasarī pieņemtajiem grozījumiem izsoļu kārtībā iespējams jau iepriekš paredzēt, ka izsolē netiks apmierināts kreditora prasījums, tiks atņemts nekustamais īpašums, bet parādsaistības paliks. Tas būtiski pasliktina parādnieka stāvokli un veicinās nodokļu nemaksāšanu un darbaspējīgo iedzīvotāju izbraukšanu no valsts. Likuma grozījumi paredz papildus aizsardzību tieši hipotekārajam kreditoram, kam par labu ir nostiprināta pirmā hipotēka.

Likumprojekta anotācijā tiek teikts, ka grozījumu mērķis ir izsoļu skaita samazināšana, parādu restrukturizācija un resursu atgriešana tautsaimniecībā. Lai šos mērķus sasniegtu ievērojot sociālā taisnīguma principu, LAKRA uzskata, ka šāda izsoļu kārtība būtu pieļaujama vienīgi nosakot, ka ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka parāda atlikumu gadījumā, ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 30% un īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu. Tāpat parāda atlikums nebūtu pieprasāms no parādnieka, ja īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās.

„Pretējā gadījumā šī ir būtiska spēles noteikumu maiņa, jo aizņemoties personas nav pieļāvušas iespēju, ka viņu īpašumi izsolē varētu likumīgi tikt pārdoti par 20% no kredīta summas,” uzver A.Gorenko.

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Latvijas kredītņēmēju apvienība;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2018 PRCentrs.Lv