Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Valsts iestādes un politika

Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas runa Saeimas sēdē

Publicēts 2007-07-04 11:07:09

Samazināt palielināt tekstu

Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas runa 2007.gada 4.jūlija Saeimas ārkārtas sēdē:

"Godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Uzrunājot jūs no augstās Saeimas tribīnes, uz kuras, esmu pārliecināta, ir jākāpj vēstīt vienīgi sabiedrības attīstībai nozīmīgas lietas, no vienas puses, jūtos gandarīta. Jo izglītība ir tā joma, par ko atklātu diskusiju nevar būt par daudz. Ne vien izglītības procesa tiešajiem dalībniekiem – pedagogiem, vecākiem, skolēniem, studentiem, zinātniekiem, bet arī citiem, īpaši jau lēmējvaras pārstāvjiem, ir svarīgi būt daudzpusīgi un objektīvi informētiem par šo sarežģīto nozari, uz kuru valstī ir liktas lielas cerības. Kā zināms, iedzīvotāju zināšanas, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana ir izvirzītas par galveno Latvijas izaugsmes resursu un uz šīs koncepcijas bāzes ir izveidots Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam.

No otras puses, man kā nedaudz vairāk par gadu nostrādājušai 16.izglītības un zinātnes ministrei 16 neatkarības gados dīvaini uzklausīt sev pārmetumus no partijas Jaunais laiks (JL) par izglītības un zinātnes jomā pastāvošo problēmu neatrisināšanu. Jo tieši šīs partijas divi ministri pirms manis nozari vadīja kopumā trīs gadus un atstāja mantojumā ne tikai ilgtermiņa nesakārtotus jautājumus, bet arī īstermiņa nepadarītus darbus. Turklāt viņi pēc pašu pieredzes lieliski zina, kas ir un kas nav ministra pilnvarās. Jāsauc lietas īstajā vārdā - tā ir politiska divkosība.

Augstu vērtēju godprātību. Tāpēc uz politisku demagoģiju neatbildēšu ar politisku demagoģiju. Esmu radusi savus spriedumus balstīt uz faktiem. Runāšu par konkrētiem darbiem un konkrētām situācijām, patiesības labā nenoklusējot savu priekšgājēju kļūdas.

Godātā Saeima!

2006.gada 8.aprīlī izglītības un zinātnes ministres amatā stājos savas apvienības – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) aicināta, brīdī, kad valdību pameta JL un arī izglītības nozarei bija nepieciešams jauns vadītājs. Uz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atnācu labas gribas vadīta, lai liktu lietā savas zināšanas un pieredzi.

Nekaunos teikt, un to ir pierādījuši mani darbi, ka esmu rīcības un pienākuma cilvēks, spēju izturēt lielu darba slodzi. Izglītības un zinātnes ministrijā tāda neapšaubāmi ir – tajā ietilpst izglītības, zinātnes, valsts valodas un sporta jomas. Mans mērķis ir vērst mūsu izglītības un zinātnes sistēmu vēl konkurētspējīgāku.

Šajā situācijā mani neuztrauc ministra krēsla zaudēšana, bet gan mana, visas ministrijas un nozares darba noniecināšana un traucēšana. Ap nozari ir, atļaušos teikt, lielā mērā mākslīgi radīts negāciju lauks, kas patiesībā darbojas pretī izglītības galvenajai misijai: dot sabiedrībai drošības un cerības izjūtu, virzīt to uz attīstību, nevis radīt tajā histēriju un depresiju.

Vai opozīcijas politiskajai demagoģijai, ka šobrīd izglītībā un zinātnē ir tik kritisks stāvoklis, nav pārāk augsta cena? Bet, kā gan citādi, ja ne par histērijas un depresijas radīšanu var nosaukt negāciju sakurināšanu, lai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri tik labi nepārzina izglītības jomu un ietekmējas no publiskajā telpā izskanējušās informācijas, saķertu galvu un atkārtotu "Šausmas, šausmas, šausmas! Diezin, vai šoruden bērni vispār varēs iet uz skolu?"!? Kur šeit ir godprātīgi pirmajā vietā liekamās valsts, tautas, jaunatnes, sabiedrības attīstības intereses?

Jā, Latvijā ilgstoši izglītība un zinātne, visvairāk tieši finansiālu iemeslu dēļ, bijusi atvirzīta uz darba kārtības tālākiem punktiem. Bet tieši nozares darbinieku atbildīga attieksme un inovatīvi rīcības veidi, pašaizliedzīga darbība visus šos gadus daudzos gadījumos ir aizstājusi nepietiekamo finansējumu. Pateicoties tam, nozare ir virzījusies līdzi mūsdienīgām prasībām un nav katastrofāli atpalikusi, kā tas varētu būt noticis, ja visu izšķirtu vienīgi izglītības un zinātnes finansējums, kas mūsu valstī ir ievērojami mazāks nekā Eiropas Savienības (ES).

Bet tieši šobrīd ir piemērots laiks stabilas attīstības radīšanai, jo ir iestājusies ilgi gaidītā situācija, kad attīstības ideju projektiem, gadiem iekrāto problēmu risināšanai, īpaši jau materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, tiek un tiks piesaistīti ES līdzekļi. Tieši šobrīd vairāk kā jelkad ir iespējama ilgtermiņa attīstība un stabilitāte, ko esmu izvirzījusi par vienu no savas darbības prioritātēm. Ar stabilitāti saprotot vienīgi vispusīgi izdiskutētu pārmaiņu ieviešanu.

Izglītības sistēma tāpat kā Rīga, protams, nekad nevar būt gatava, jo tas nozīmētu tās attīstības apstāšanos. Tāpēc arī pēc būtības konservatīvajā izglītības nozarē nevar iztikt bez pārmaiņām. Arī nesenā UNESCO konference "Mūsdienu pedagoģija nākotnes sabiedrībai" apliecināja, ka mainīgajā pasaulē mainās arī izglītības uzdevumi, tāpat kā visā pasaulē nāk klāt aizvien jauni pedagoģiski izaicinājumi, no kuriem daudzi mūs vēl nemaz nav sasnieguši. Taču līdzās pārmaiņām atbilstoši jaunām dzīves situācijām svarīgi ir saglabāt pedagogu augsti vērtēto stabilitāti. Tīši radīta nozares administratīvā nestabilitāte neveicinās kopējo stabilitāti, bet vienīgi tai kaitēs.

Te jūs varētu jautāt – bet, kā tad ar pašu pedagogu pausto neapmierinātību Pedagogu atklātajā vēstulē šā gada aprīlī? To taču ir parakstījuši gandrīz 7000 pedagogu? Jā, 7000 no gandrīz 50 000 Latvijas pedagogu, jo vēstulē ir skarts tiešām svarīgais pedagogu atalgojuma jautājums.

Skolotāju atalgojums nav bijis konkurētspējīgs, salīdzinot ar līdzvērtīgas kvalifikācijas speciālistiem citās tautsaimniecības nozarēs, kas ir veicinājis kadru aizplūšanu no skolas un kavējis jaunu speciālistu piesaisti skolai.

Daži fakti par nodrošinājumu ar pedagogu kadriem. Visvairāk prognozētas vakances Rīgā – apmēram 200. Kurzemē vakantas ir – 70, Vidzemē – ap 80, Zemgalē – 40, Latgalē – 15 vakances. Toties Krāslavas rajonā un Daugavpils pilsētā vispār nav brīvu pedagogu štata vietu, bet pēc Ludzas rajona statistikas pat iznāk, ka no turienes uz Rīgu varētu sūtīt matemātikas un dabaszinātņu skolotāju desantu... Pavisam nopietni runājot, situācija ir jāskata valstī kopumā, ne tikai atsevišķa reģiona robežās. Turklāt izglītības sistēmā vēlas atgriezties pedagogi, kuri no skolām aizgāja deviņdesmitajos gados, meklējot labāk apmaksātu darbu.

Iniciēju atklātu dialogu: ar pedagogiem tikāmies ministrijā, Saeimā. IZM aktīvi strādā pie pedagogu reģionālo konferenču sagatavošanas. Mūsu vairākkārtējās tikšanās viesušas abpusēji lielāku sapratni par izglītības sistēmas tālākai attīstībai nepieciešamajiem uzlabojumiem, kā arī apliecināja IZM pēdējā laikā īstenotās izglītības politikas pareizo virzību, veikto un plānoto aktivitāšu, sagatavoto dokumentu atbilstību nepieciešamajām pārmaiņām.

Ja reiz pieskāros pedagogu jautājumam, tad ar to arī turpināšu nozares prioritāšu, paveikto un veicamo darbu detalizētāku izvērtēšanu.

Godātie deputāti!

Par spīti visiem pārmetumiem, īpaši vēlos uzsvērt, ka 2007.gadā IZM pirmo reizi ir panākusi kvalitatīvi jaunu pieeju pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanā - darba algu pakāpeniski paaugstinot, ņemot vērā līdz šim neapmaksātus skolotāja darba pienākumus.

Šogad valdība atbalstīja IZM ierosinājumu, ka papildus iepriekšējos gados izveidotajā darba algas paaugstināšanas grafikā paredzētajiem 50 latiem no 2007.gada 1.septembra pedagogi vēl saņems samaksu par burtnīcu labošanu, konsultāciju stundām un darbu ar skolā integrētajiem bērniem ar īpašām vajadzībām. Tas atkarībā no veicamajiem pienākumiem var veidot līdz pat 100 latiem atalgojuma palielinājumu.

Jā, tas gan nav radikālais prasītais atalgojuma palielinājums – 560 lati pēc nodokļu nomaksas (es ļoti vēlētos spiest roku ministram, kurš to šeit un tagad spētu panākt!). Taču arī minētie gandrīz 100 lati ir vislielākais skolotāju atalgojuma palielinājums vienā reizē pēdējo gadu laikā. Papildus samaksa šogad no valsts budžeta prasīs gandrīz 10 miljonus latu.

Salīdzinājumam atgādināšu pedagogu atalgojuma rādītājus un pieauguma tempus laika posmā no 2000.līdz 2007.gadam.

Vidējā darba samaksa (bruto) par likmi 2000.gadā bija tikai 92 lati. Augot apmēram par 20 latiem gadā, bet 2004.gadā stāvot uz vietas un visstraujāk kāpjot pēdējos gados. Atcerēsimies, ka 8.Saeimas laikā Ministru prezidents Aigars Kalvītis, toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) noslēdza kopēju vienošanos par pedagogu atalgojuma palielinājuma programmu, kas tiek iedzīvināta manā ministrēšanas laikā. Šogad samaksa par likmi sasniegs 284 latus, kas ir par aptuveni 60% vairāk nekā 2005.gadā, kā arī atalgojums par klases audzinātāja darbu, burtnīcu labošanu, konsultāciju stundām, par darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Šogad papildus panāktais darba samaksas palielinājums ir tikai pirmais solis skolotāju atalgojuma sistēmas sakārtošanā, kas kompleksā ar citiem pasākumiem ir mērķēts arī uz skolotāju piesaisti nozarei. IZM izvirzītie prioritārie uzdevumi pedagogu cilvēkresursu attīstībā iezīmē pasākumu kopainu situācijas uzlabošanai, kas bija izstrādāti jau pirms Pedagogu atklātās vēstules. Tāpēc iepriekš teicu, ka šī vēstule arī apliecināja IZM pēdējā laikā īstenotās izglītības politikas pareizo virzību.

IZM prioritārie uzdevumi pedagogu resursu attīstībā saistīti arī ar augstākās izglītības posmu, skarot skolotāju sagatavošanu un rosināšanu strādāt skolā. Ir palielināts valsts budžeta vietu skaits fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāju studiju programmās. Tāpat ir paredzētas paaugstinātas stipendijas (līdz 200 latiem mēnesī) no jauna uzņemtiem vai jau esošiem studentiem, kas pēc studiju beigšanas vismaz 3 gadus strādās skolā.

Jau šobrīd varu informēt, ka vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu reģionālajās konferencēs no 15. līdz 23.augustam turpināsim diskusiju arī par cilvēkresursu un finanšu jautājumiem, piemēram, par ES struktūrfondu atbalstu pedagogiem.

Runājot vēl par algām, atgādināšu, ka no 2006.gada 1.septembra būtiski palielināts augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla atalgojums. Tagad minimālā rektora alga ir 958 lati (bija 630 lati), minimālā profesora alga – 798 lati (bija 504 lati), bet minimālā lektora alga – 408 lati (bija 258 lati). Tas ir veicinājis interesi par akadēmisko darbu.

Pirms runāšu par ES struktūrfondu naudas apgūšanu, uzsvēršu, ka arī Latvijas valsts budžetā 2007.gadam panākts vēl nebijis vairāku desmitu miljonu latu liels līdzekļu pieaugums visām IZM nozarēm kopā – izglītībai, zinātnei, valsts valodai un sportam.

Spilgts piemērs ir ilgstoši novārtā atstātā profesionālā izglītība. 2007.gadā tai pirmo reizi neatkarības laikā panākts vislielākais finansējums: vairāk nekā 47 miljoni latu. Tostarp ir izdevies iegūt papildus līdzekļus audzēkņu stipendijām, paaugstinot tās no 8 līdz 20 latiem. Līdzekļu ieguldījumam jau jūtama atdeve pozitīvu tendenču veidā, piemēram, palielinās studentu skaits profesionālās izglītības iestādēs tautsaimniecībai būtiskās programmās, samazinās bezdarbnieku skaits profesionālo skolu absolventu vidū.

Profesionālajā izglītībā ir nepieciešama aizvien lielāka darba devēju līdzdalība un atbildība. Lai to nodrošinātu un nostiprinātu likumdošanā, IZM kopā ar sadarbības partneriem izstrādājusi Profesionālās izglītības likumprojektu, kas palielina darba devēju lomu izglītības satura izstrādē, izglītības procesa un audzēkņu mācību sasniegumu novērtēšanā, pedagogu profesionālajā sagatavotībā.

Jāuzsver, ka profesionālās izglītības jomu efektīvāku vērsusi Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes un reģionālo trīspusējās sadarbības padomju darbība, stiprinot izglītotāju un darba devēju saikni, veicinot jauniešu sagatavotību. IZM un tās padotības iestādes pilnībā atbalsta darba devēju ieguldījumu profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanā, jo kvalifikācijas prakse uzņēmumos ir audzēkņu praktiskās sagatavotības būtisks nosacījums. Šo mērķu īstenošanai tiek un tiks izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi (2004.-2006.gadā – 1 miljons latu, bet 2007.-2013.gadā – 8 miljoni latu).

Godātā Saeima!

Turpinot par prioritātēm, paveiktajiem un veicamajiem darbiem, man ir jāatgriežas 2006.gada aprīlī, kad stājos izglītības un zinātnes ministres amatā. Atzīšos – tajā laikā nebiju gaidījusi, ka man nāksies saskarties ar, tā teikt, piespiedu prioritātēm.

Viena no tām bija dramatiski iekavēta zinātniskās darbības normatīvās bāzes sakārtošana, kas tiešām līdzinājās krīzei. Zinātnieki nesaņēma naudu pētījumiem un tika iekavēti to termiņi – nebija piešķirti un sadalīti apmēram 16 miljoni latu. Īsā laikā nācās panākt lielu daudzumu, kopskaitā 13, zinātnisko darbību reglamentējošo normatīvo dokumentu apstiprināšanu.

2006.gadā tika pabeigta zinātnisko institūtu sakārtošana, kas bija nepieciešama sakarā ar Komerclikuma un Zinātniskās darbības likuma spēkā stāšanos. Zinātnisko institūtu reorganizācijā būtisks solis bija grozījumu izstrāde Zinātniskās darbības likumā, kas pieņemti Saeimā 2007.gada 21.jūnijā un ko 2.jūlijā izsludināja Valsts prezidente. Šie grozījumi ir būtiski Latvijas zinātnes un pētniecības ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai, institucionālās bāzes sakārtošanai. Šogad arī pirmo reizi zinātnisko institūtu bāzes finansējumā iekļauta arī zinātnieku alga.

Atgriežoties pie ministres gaitu sākuma, jāatzīst, ka toreiz darba apstākļus vēl saspringtākus padarīja tā brīža valsts sekretāres ilgstoša slimošana un neesamība darbā. Un man personiski nācās atvairīt publiskus nomelnojumus.

Nomelnojumi publiskajā telpā bija saistīti arī ar IZM nekustamajiem īpašumiem. Stājoties amatā, izglītības nozarei tik netipisku jautājumu es biju spiesta izvirzīt par prioritāti. Kā daļa no risinājumiem IZM nekustamo īpašumu jautājuma sakārtošanā tika iezīmēta nekustamo īpašumu nodošana valsts dibinātām augstskolām, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss.

Kas IZM nekustamo īpašumu jomā ir paveikts kopumā? Ir apzināti visi IZM nekustamie īpašumi, kopskaitā – 1821 objekts. Ir sagatavota normatīvā bāze nekustamo īpašumu izvērtēšanai, pieaicināti speciālisti šī darba veikšanai, lai rezultātā tiktu iegūta skaidrība, kurš objekts nepieciešams izglītības funkciju nodrošināšanai, kurš – ne. Ir veikti grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumos, kas paredz MK izstrādāt normatīvos aktus, lai varētu nodot nekustamos īpašumus valsts augstskolām.

IZM administratīvās struktūras nesakārtotība un administratīvās kapacitātes trūkums bija vēl viena iekavēta joma, ko pārņēmu, stājoties ministres amatā 2006.gada aprīlī. "Vecas lietas" atgādinu tāpēc, ka tas ir saistīts ar IZM darbības prioritātēm un valsts stratēģiskās attīstības mērķiem.

IZM kopumā bija aptuveni 30% vakantu štata vietu. Piemēram, nebija neviena cilvēka, kas nodarbotos ar vienu no 4 IZM jomām – valsts valodas politiku. Tagad ir izveidots Valsts valodas politikas departaments, valdībā apstiprināta "Valsts valodas politikas programma 2006.-2010.gadam". Administratīvais vājums struktūrfondu apguvē izpaudās tādējādi, ka darbam ar ES līdzekļiem trūka apmēram 20 darbinieku.

Tālāk detalizētāk runāšu par ES struktūrfondu jautājumiem. Pēc dažu mēnešu ļoti intensīva darba sakārtojām ministrijas administratīvo sistēmu atbilstoši valsts un IZM mērķiem – tika izveidota valsts sekretāra vietnieka štata vieta struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās, izveidoti divi jauni departamenti – Struktūrfondu departaments un Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīciju departaments, kā arī aizpildītas vakances.

Īsi pirms manas stāšanās ministres amatā vēl nebija noslēgti līgumi par 26 miljoniem latu 2004.-2006. gada plānošanas periodā un bija iekavēts ES struktūrfondu apguves process IZM pārziņā esošajās aktivitātēs. Pēdējā pusgada laikā situācija būtiski uzlabojusies. Tagad līgumi ir noslēgti par visu summu, tiek veikts sistēmisks darbs projektu plānošanas, metodiskā nodrošinājuma un ieviešanas ziņā. Daudzās aktivitātēs struktūrfondu pieprasījumu iesniegšana pat pārsniedz plānoto. Līdz šī gada beigām Eiropas sociālā fonda atmaksas dubultosies, sasniedzot 12 miljonus latu jeb 33%, kas ir līdzvērtīgs rādītājs pārējām jaunajām ES dalībvalstīm.

Runājot par 2007.-2013.gadā apgūstamo ES struktūrfondu finansējumu, gandrīz 750 miljoniem eiro, uzsvēršu, ka IZM izpilda visus sagatavošanās nosacījumus atbilstoši vadošās iestādes un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta noteiktajam laika grafikam. Konsultējoties ar sociālajiem partneriem, izstrādāti projektu atlases kritēriji un ieviešanas nosacījumi prioritārajās aktivitātēs, ko esam plānojuši uzsākt jau šogad – atbalsts pedagogiem, dabaszinātņu un matemātikas kabinetu ierīkošana skolās, atbalsts doktorantūrai.

Godātie deputāti!

Nevēloties lieki aizkavēt jūsu uzmanību, tikai īsumā minēšu vēl dažus darbības virzienus, kuros man nācās atjaunot pārtraukto pēctecību un labi iesāktos darbos.

Piemēram, tā ir pārtrauktā izglītības iestāžu informatizācija. Jaunā kvalitātē atjaunojām Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju konsultatīvo padomi, no jauna izveidojām Informāciju tehnoloģiju departamentu – tāds ministrijā nebija vismaz pēdējos piecus gadus. Pēc Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta iniciatīvas strādājam pie struktūrfondu aktivitātes "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei 2007.-2013.gadam" (IKTIK). Plānotais finansējums ir apmēram 140 miljoni latu. Jau šodien esam nodrošinājuši to, ka Latvijas 250 matemātikas, fizikas, bioloģijas un ķīmijas skolotāji var mācību procesā izmantot iespējas, ko paver personālais dators un modernas komunikācijas tehnoloģijas.

Tāpat paveicām visu nepieciešamo, lai turpinātu un 2007.gadā arī pabeigtu Eiropas reģionā attīstības fonda projektu "Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija". Tā finansējums ir 1 miljons latu. Līdzekļu izlietojuma rezultāts – vairāk nekā 300 skolas nodrošinātas ar gandrīz 2000 datoriem, skolām ir pieejams internets.

Ar valsts finansējumu skolēnu mācību grāmatām jau tā atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Bet premjera Eināra Repšes taupības politikas laikā finansējums tika samazināts vēl par pusmiljonu latu – cik mācību grāmatas var nopirkt par 1,65 latiem? Pagājušā gada budžetā šie līdzekļi mācību grāmatu iegādei tika atdoti atpakaļ, taču vai viena gada laikā var atgūt to, kas iekavēts 3 gados?

Sociālās korekcijas izglītības iestādē "Strautiņi", kurā ievieto bērnus un jauniešus ar tiesas lēmumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, radušās problēmas lielā mērā arī ir sekas taupībai nevietā, kad savulaik izglītības ministra Kārļa Šadurska laikā slēdza tāda paša tipa skolu "Pilcene". To IZM bija izveidojusi tieši tāpēc, lai atšķirīga vecuma bērni un jaunieši neatrastos vienā sociālās korekcijas iestādē. Šobrīd nopietni tiek strādāts pie sociālās korekcijas darba satura un tā īstenošanas uzlabošanas.

Godātā Saeima!

Ļoti būtiski, ka IZM komandai ir izdevies atvērt grozījumiem jau sen juridiski un morāli novecojušus dokumentus, piemēram, Izglītības likumu, kā arī radīt jaunus, piemēram, "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam", "Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam". Būtisks darbs izdarīts, izstrādājot Augstākās izglītības likumprojektu, kas ļaus Latvijas augstākai izglītībai iekļauties vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā, vēl vairāk sekmēt studentu un pasniedzēju mobilitāti.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība apstiprināja IZM sagatavoto "Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam", kas nosaka valsts sporta politikas ilgtermiņa attīstības stratēģiju turpmākajiem 7 gadiem. Tas nodrošināja 5,5 miljonu latu budžeta pieaugumu sporta nozarē, tajā skaitā – atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, atbalstu bērniem un jauniešiem, finansējumu skolām sporta inventāra iegādei, atbalstu augstu sasniegumu sportam un sporta iespēju nodrošināšanu ikvienam sabiedrības dalībniekam.

Uzsvēršu, ka, pievēršoties Izglītības likuma grozījumiem, esam aktualizējuši arī nopietnu diskusiju par skolēnu un skolotāju pienākumu un tiesību sabalansētību, audzināšanas jautājumiem.

Vēl gribētos pateikt, ka augstākajā izglītībā, rūpējoties par izglītības kvalitāti, 2007.gadā pirmo reizi piešķirts finansējums augstskolu, kurās nav doktorantūras programmas, pasniedzēju studijām doktorantūrā citās augstskolās.

Varam prognozēt, ka jau šogad Latvijā būs straujš zinātņu doktoru skaita pieaugums. Tikai pirmajā pusgadā aizstāvēšanai virzītas 100 disertācijas, kas ir tikpat, cik pagājušajā gadā kopumā. Tas palīdzēs atjaunot augstskolu akadēmisko personālu.

Šogad pirmo reizi noslēgti līgumi un vienošanās protokoli par speciālistu sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem koledžās. Koledžas iekļaujas augstākās izglītības telpā.

Savukārt Eiropas vienotās izglītības un zinātnes telpas veidošanā jeb Boloņas procesā Latvija, saskaņā ar starptautisko ekspertu vērtējumu, ir atzīta par labāko no trim Baltijas valstīm un ir starp pirmajām 15 valstīm no 50 valstīm kopumā. Esam konsekventi, nopietni sadarbības partneri pārējām Eiropas valstīm.

Viena no manām darbības prioritātēm ir sociālās partnerības stiprināšana, bez kā nav iedomājama laba pārvaldība. Svarīga ir ne tikai viedokļu apmaiņa, bet arī savstarpēja atbildība. Strādājam kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas vecāku apvienību "VISI", augstskolām, zinātniskajām institūcijām, citām izglītībā iesaistītajām sociālajām grupām un institūtiem.

Godātā Saeima!

Visbeidzot vēlos teikt – ir jau pareizi, ka opozīcija rūpīgi seko valdības darbam, tostarp analizē procesus arī izglītības, zinātnes, valsts valodas un sporta nozarēs. Tomēr šajā gadījumā tas vairāk izskatās pēc darbības imitēšanas, izmantojot tieši sociāli un ekonomiski visjūtīgākās jomas, kur katrs satricinājums var izraisīt īstu, nevis izdomātu krīzi. Kā sauc šādu rīcību, kur politiska demagoģija un politiska divkosība sasniedz augstu pakāpi?

Esmu pārliecināta, ka tiešām ir iespējams, īpaši ar pedagogu, vecāku, pašvaldību darbinieku, ierēdņu, deputātu u.c. līdzdalību, beidzot efektīvāk risināt gadiem krājušās hroniskās problēmas nozarē, lai mūsu izglītības sistēma kļūtu vēl konkurētspējīgāka.
Paldies par uzmanību!".

www.izm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Baiba Rivža;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv