Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Nodarbinātība

Izstrādāta jauna metodika darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai

Publicēts 2007-07-13 13:03:55

Samazināt palielināt tekstu

Lai noteiktu, kādas profesijas būs pieprasītas nākamajos gadu desmitos, pēc Labklājības ministrijas (LM) pasūtījuma izstrādāts jauns darbaspēka prognozēšanas modelis.

Izmantojot šīs prognozes, valsts struktūras varēs savlaicīgi reaģēt uz darba tirgus pārmaiņām un jau laicīgi mainīt izglītības piedāvājumu. Prognozes būs noderīgās arī skolēniem un viņu vecākiem, domājot par nākotnes profesijas izvēli, kā arī strādājošiem un bezdarbniekiem, mainīgajā darba tirgū domājot par profesijas maiņu vai kvalifikācijas paaugstināšanu.

Darba tirgus prognozēšana vidējā un ilgtermiņā turpmāk būs vienas institūcijas - Ekonomijas ministrijas kompetencē. Tas ļaus ātrāk, precīzāk un efektīvāk reaģēt uz darba tirgus izmaiņām, uzskata LM speciālisti. Līdz šim trūka vienotas un koordinētas sistēmas, un atbildīgo dienestu reakcijas laiks uz tautsaimniecības izmaiņām ir bija pārāk ilgs.

Prognozēšanas modeli pēc LM pasūtījuma izstrādāja Latvijas Universitāte, sniedzot arīdzan vīziju par situāciju darba tirgū līdz 2030 gadam (darbaspēka pieprasījuma apmierinātības pakāpe pa nozarēm un profesiju grupām īstermiņā līdz 2009.gadam, vidējā termiņā līdz 2014.gadam, ilgtermiņā līdz 2021.gadam, kā arī stratēģiskais novērtējums līdz 2030.gadam).
Tas liecina, ka jau no 2008. gada kopējais darbaspēka pieprasījums Latvijā sāks pārsniegt kopējo darbaspēka piedāvājumu. Turklāt līdz 2030. gadam šī situācija ar katru gadu vēl vairāk varētu saasināties. Tas saistīts gan ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, gan ar neatbilstībām darba tirgū saistībā ar straujām izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, tehnoloģisko progresu, darbaspēka migrāciju un aizkavēšanos ar izglītības sistēmas pielāgošanu.

Savukārt īstermiņā, izņemot dažas nozares, darba tirgus situācija ir tuvu līdzsvaram, pie tam gan pieprasījumam, gan arī piedāvājumam ir tendence palielināties, taču nevienmērīgi. Līdz ar to daudzās sfērās, nemainot līdzšinējo politiku, jau vidējā termiņā nesabalansētība darba tirgū kļūs vēl izteiktāka.

Lai uzlabotu situāciju, jāpārskata budžeta vietu sadalījumu gan vidējo profesionālo, gan arī augstskolu līmenī, kā arī jāpiešķir papildu līdzekļi strādājošo un bezdarbnieku kvalifikācijas uzlabošanai.

Ja būtiski neuzlabosies darba ražīgums, kas varētu kvantitatīvi samazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, nākotnē Latvija saskarsies ar akūtu nepieciešamību piesaistīt strādājošos no citām valstīm.

Lai arī kopējais tautsaimniecības darbaspēka pieprasījums netiek pilnībā apmierināts, tajā pat laikā atsevišķās profesiju grupās (galvenokārt sociālajās un humanitārajās) vērojams darbaspēka pārpalikums.

Prognozēšanas modelis izstrādāts pētījuma "Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze" ietvaros. Pētījumu ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veica Latvijas Universitāte Dr. habil. oec. Ludmilas Frolovas vadībā.

Pētījuma pilnā versija lejuplādējama internetā www.lm.gov.lv/sf ESF sadaļā "ESF pētījumi".

www.lm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2020 PRCentrs.Lv