Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Enerģētika

Kampars: Latvija un Lietuva ieinteresēta kopēja Baltijas enerģētikas tirgus izveidošanā un integrēšanā kopējā Eiropas tirgū

Publicēts 2009-11-09 14:16:09

Samazināt palielināt tekstu

04.11.2009

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) vakar, 3.novembrī, tikās ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku (Arvydas Sekmokas), Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Antanu Valioni (Antanas Valionis) un Lietuvas enerģētikas viceministru Henriku Bernataviču (Henrikas Bernatavičius), lai pārrunātu abām valstīm aktuālos jautājumus ekonomikā un enerģētikas jomā.

Tikšanās laikā A.Kampars uzsvēra: “Baltijas kopējās energoapgādes drošības jautājumu risināšana ir Latvijas augsta līmeņa prioritāte. Lietuvas un Latvijas sadarbība enerģētikas sektorā ir cieši saistīta ar visu triju Baltijas valstu sadarbību šai  jomā. Mūsu kā kaimiņvalstu sadarbības prioritātes ir nodrošināt augstu apgādes drošības līmeni, enerģijas efektīvu izmantošanu, tirgus liberalizāciju un enerģētikas ietekmes samazināšanu uz apkārtējo vidi.”

A.Kampars norādīja, ka Latvija ir bijusi un būs Lietuvas sadarbības partneris.  Mūsu valsts to ir apliecinājusi ar savu konsekvento pozīciju un līdzdalību gan iepriekšējos, gan arī plānotajos enerģētikas projektos. Par to liecina arī Latvijas valsts energokompānijas „Latvenergo” iesaistīšanās AES projekta īstenošanā.

Tikšanās laikā abu valstu ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm svarīgi ir nodrošināt enerģētisko neatkarību vienlaicīgi ar Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstību un tā iespējamo integrāciju Ziemeļvalstu un ES elektroenerģijas tirgū. Līdz ar to Visaginas AES projekts ir stratēģiski nozīmīgs visas Baltijas energoapgādes drošības nodrošināšanai.  A.Kampars pauda ticību, ka Lietuva pieliks visus pūliņus, lai attīstītu un uzbūvētu šo AES visām tajā iesaistītajām pusēm vispieņemamākajā veidā.

Kā zināms, 2009. gada 17. jūnijā Briselē astoņu Baltijas jūras valstu premjeri un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu parakstīja saprašanās memorandu par Baltijas enerģētikas starpsavienojumu plānu. Plāns paredz Baltijas enerģijas tirgu pakāpeniski integrēt ziemeļvalstu tirgū un tad pievienot pārējam ES tirgum. Plānā ir paredzētas vairākas projektu kopas – gan savienojumi pašu ziemeļvalstu starpā, gan starp Baltijas reģionu, ziemeļvalstīm un Poliju un atsevišķi Poliju un Vāciju. Projekts "NordBalt" (agrāk "SwedLit") savienos Zviedriju ar Lietuvu, "Estlink – 2" – Igauniju ar Somiju, un "LitPol" – Poliju ar Lietuvu. Tāpat plānots izbūvēt elektrotīklu starp trim Baltijas valstīm.

2009. gada aprīlī Latvija un Lietuva vienojās par to, ka zemūdens kabelis no Zviedrijas ies uz Lietuvu. 2009. gada 9. jūlijā Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas energokompānijas (Latvenergo, Lietuvos Energija un Svenska Kraftnat) parakstīja saprašanās memorandu par kabeļa celtniecību.

Papildus informācija par Latvijas – Lietuvas divpusējo ekonomisko sadarbību

Lietuva ir lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris (gan importā, gan eksportā). 2009. gada 6. mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu sasniedza 933,8 milj. EUR: eksports - 397,2 milj. EUR; imports - 536,6 milj. EUR.

2009. gada 6. mēnešos Latvijas preču eksports ar Lietuvu sasniedza 322,1 milj. EUR (salīdzinot ar 2008. gada 6. mēnešiem samazinājies par 31,3%), savukārt imports – 457,4milj. EUR (salīdzinot ar 2008. gada 6. mēnešiem samazinājies par 38,6%).

2009. gada 6. mēnešos Latvijas pakalpojumu eksports ar Lietuvu sasniedza 75,1 milj. EUR (salīdzinot ar 2008. gada 6. mēnešiem samazinājies par 19,4%), savukārt imports 79,2 milj. EUR (salīdzinot ar 2008. gada 6. mēnešiem samazinājies par 15,3%).

2008. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu sasniedza 3,08 miljardi EUR: eksports - 1,2 miljardi EUR; imports - 1,8 miljardi EUR.

2008. gadā Lietuva bija 10. lielākais investors Latvijā. Galvenās nozares, kurās uzkrātas investīcijas no Lietuvas ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (163 milj. EUR), finanšu starpniecība (47 milj. EUR), transports, glabāšana un sakari (41 milj. EUR) un operācijas ar nekustamo īpašumu (26 milj. EUR).

www.em.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Artis Kampars;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2018 PRCentrs.Lv