Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Nekustamie īpašumi un būvniecība

Kampars: mums jāpalīdz iedzīvotājiem izprast māju energoefektivitātes palielināšanas ieguvumus

Publicēts 2009-04-29 11:56:46

Samazināt palielināt tekstu

28.04.2009

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) šodien Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijas izbraukuma sēdē Ekonomikas ministrijā atzina, ka pašlaik viens no lielākajiem izaicinājumiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes palielināšanas jeb ēku siltināšanas programmā ir iedzīvotāju pasivitāte projektu iesniegšanā, lai saņemtu līdzfinansējumu no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondiem. Līdz ar to plānots daudz vairāk iedzīvotājiem skaidrot ieguvumus, piedaloties šajā programmā.

„Mums ir jāpalīdz iedzīvotājiem izprast, ko viņi iegūs, piedaloties šajā programmā,” diskusijā atzina ministrs, uzsverot, ka iedzīvotāju ieguvumi ir acīmredzami – nosiltināta māja un līdz ar to mazāki rēķini par siltumu, kā arī atjaunots mājas vizuālais izskats, kas viss kopā ceļ gan mājas, gan katra dzīvokļa vērtību. Savukārt ekonomika iegūst darbavietas un papildu nodokļus valsts budžetā, kā arī mazāk tiek tērēta dabasgāze siltumenerģijas ražošanai, uzlabojot Latvijas eksporta/importa bilanci.

Ministrs atzina, ka viņu pārsteigusi Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju lielā atsaucība līdzīgu programmu īsenošanā, lai arī kaimiņvalstīs valsts un ES līdzfinansējums veido tikai 10 - 15%  no visām māju siltināšanas izmaksām, kamēr Latvijā līdzfinansējums tiek piedāvāts 50% apjomā no izmaksām, bet Latvijā līdzfinansējuma saņemšanai, uz kuru var pieteikties sākot no šā gada aprīļa vidus, vēl nav saņemts neviens pieteikums.

Pie tam, Latvija plāno palielināt pieejamo finansējumu energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem – pašlaik pieejamiem 16,6 miljoniem latu klāt nāks papildus 23,7 miljoni latu un vēl tik pat lielu summu plānots novirzīt pašvaldību ēku energoefektivitātes palielināšanai. Pašvaldību energoefektivitātes ēku palielināšanai varētu tikt novirzīti arī aptuveni 70 miljoni latu, ko Latvija iegūs, pārdodot CO2 izmešu kvotas. Līdz ar to, pēc A.Kampara teiktā, „tuvāko divu gadu laikā ar energoefektivitātes pasākumiem ekonomikā kopumā varētu tikt iepludināti vairāk nekā 200 miljoni latu”.

Programmas ieviesējs, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, gan informē, ka iedzīvotāju interese esot liela un līdz maija vidum varētu tikt iesniegti 30 pieteikumi.

Diskusijas gaitā ar Saeimas deputātiem izkristalizējās vairāki iespējamie risinājumi, kā panākt, lai pieaugtu iedzīvotāju interese par iespējām palielināt savu daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. Šajā procesā varētu tikt vairāk iesaistītas pašvaldības, kurās būtu konsultanti, kas sniegtu padomus projektu sagatavošanā un strādātu ar šiem ēku siltināšanas projektiem, kā arī panākt, ka šo projektu īstenošanu daudzdzīvokļu mājās uzņemtos māju pārvaldnieki. Tāpat tiek apsvērta iespēja šajā procesā iesaistīt būvfirmas, kuras varētu sagatavot savus speciālistus šo projektu īstenošanai.

Vēl notika diskusijas par veidiem, kā atvieglot pieteikšanos uz līdzfinansējuma saņemšanu. Saeimā pašlaik steidzamības kārtā tiek izskatīti ministrijas sagatavotie grozījumi likumos „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un likumā "Par dzīvokļa īpašumu". Tie paredz atvieglot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā, kā arī noteikt, ka lēmuma pieņemšanai par dzīvojamās mājas renovāciju, tostarp energoefektivitātes pasākumiem, pietiks ar 50% plus 1 dzīvokļa īpašnieka balsi un lēmums varētu tikt pieņemts aptaujas veidā.

Tāpat ministrija piedāvās atcelt ierobežojumus, kas liedz projektiem pieteikties tās daudzdzīvokļu mājas, kurās ir daudz neprivatizētu dzīvokļu, plānots arī samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu, tādejādi atvieglojot projekta iesnieguma sagatavošanas gaitu, kā arī plānots pievienotās vērtības nodokli iekļaut projektu izmaksās, ko sedz programma.

Ministrs norādīja, ka tiks apspriesti deputātu ierosinājumi par tipveida energoauditu pielietošanu, kā arī iespēju pārskatīt projektu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņus, kas pašlaik arī varētu būt viens no faktoriem, kas apgrūtina pieteikšanos valsts atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, jo, pēc Saeimas komisijas vadītāja Oskara Spurdziņa sacītā, iesniegšanas termiņi esot pārāk īsi, bet izvērtēšanas termiņi – pārāk gari.

www.em.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv