Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Bankas, kredīti un līzings

Kredītņēmēji piedzīvo psiholoģisku un finansiālu teroru

Publicēts 2009-05-08 15:00:19

Samazināt palielināt tekstu

06.05.20009

Šī brīža ekonomiskā situācija un valdības bezdarbība un nespēja iesaistīties kredītņēmēju problēmu risināšanā ir psiholoģisks un finansiāls terors pret kredītņēmējiem, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Kredītņēmēji, kas vēl pirms neilga laika bija tie, kas ar savām aktivitātēm – nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu, remontēšanu, sadzīves tehnikas, automašīnu un citu preču aktīvu iegādi nodrošināja darbu banku, būvmateriālu veikalu, būvfirmu, elektropreču veikalu, tūrisma un citu pakalpojumu sniedzējiem, bet valstij –  nodokļu plūsmu un vispārēju algu palielināšanos, nu ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem.

Pret viņiem vēršas valsts, atlaižot no darba, samazinot algu, skaidri nenosakot, kad un cik daudzi cilvēki tiks atlaisti, bet mēnešiem turot sabiedrību neziņā, bailēs un baumu varā. Pret kredītņēmējiem vēršas daudzas kredītiestādes realizējot agresīvu, maldinošu un nepretimnākošu politiku, brīdī, kad viņu savulaik tik intensīvi un uzstājīgi piedāvāto pakalpojumu pircējiem iestājas finansiālas grūtības. Pret kredītņēmējiem ar vien agresīvāk vēršas parādu piedziņas uzņēmumi, kuru darbības metodes robežojas ar izspiešanu. Kopsummā tas ir psiholoģisks un finansiāls terors, kas daudziem var beigties ar morālu sabrukumu un pašnāvību, uzskata A.Gorenko.

LAKRA pēdējo mēnešu laikā ir vērsušies arvien vairāk cilvēku, kuru parādu atgūšanu ir uzsākušas parādu piedziņas firmas. Kādas skolas direktore Inta Dreimane-Riekstiņa LAKRA ir nosūtījusi vēstuli, kurā lūdz palīdzību un atbalstu. Viņas vīrs ir zaudējis darbu, pašas ienākumi būtiski samazinājušies un viņa vairs nespēj veikt ikmēneša kredītmaksājumus. „Iespēju robežās maksāju visās kompānijās kaut nedaudz, taču nemitīgi nāk vēstules, tieku kaunināta, bārta, un nu jau saņēmu pirmstiesas brīdinājumu par kredītsaistību nepildīšanu, brīdinājumus, ka jāatmaksā visu slēgto saistību kopsumma. Kredītpiedziņas speciālistu izturēšanos, ja sauktu par bezkaunīgu, tas būtu maigi teikts. Šo cilvēku nodarbošanās īstais apzīmējums būtu morāli psiholoģiskā kaitniecība, terors jeb apzināts genocīds pret kredītņēmējiem,” raksta sieviete. Arī daudzi citi kredītņēmēji, kas ir saņēmuši telefona zvanus un vēstules no parādu piedzinējiem, norāda, ka šīs personas izturas rupji, nesniedz rakstiskas atbildes uz parādnieku iesniegumiem, pārsvarā sazinās telefoniski un šādi arī veic parādnieku ietekmēšanu, jo telefonsarunas cilvēki neieraksta un draudēšanas faktus pierādīt ir grūti.

LAKRA konsultante zvērināta advokāte Inta Brūvere uzsver, ka visas sarunas ar kreditoriem vai kreditoru pārstāvjiem un parādu piedziņas uzņēmumiem ir vedamas tikai rakstveidā, vēlams ar ierakstītu vēstuļu starpniecību, nevis pa epastu, pat ja tas ir vienkāršāk, ērtāk un ātrāk. Cilvēkam nav pienākums runāt ar parādu piedziņas pārstāvi pa telefonu, jo šādi viņam nav iespējas pārliecināties par to, ka zvanītājs ir likumīgs kreditoru interešu pārstāvis, nevis kāds viltvārdis. Tāpat advokāte atgādina, ka personām savā dzīvesvietā ir pienākums ielaist tikai tiesu izpildītājus un policijas amatpersonas, gadījumos, kad to paredz likums. Parādu piedzinējiem nav tiesību ierasties pie parādnieka, apsekot viņa dzīves vietu vai mēģināt fiziski atgūt kādu parādnieka personīgu lietu. „Ja parādu piedzinējs izsaka draudus, izdara neadekvātu morālu spiedienu vai mēģina iebaidīt parādnieki, šim cilvēkam ir nekavējoties jāvēršas policijā ar iesniegumu par notikušo,” skaidro advokāte.

 „Līdz šim parādu piedzinēju agresīvajai rīcībai, iespējams nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība, bet tā kā ir paredzams, ka parādu piedziņa kļūs arvien izplatītāka, tad cilvēkiem ir jāzina, ka neviens – ne banku darbinieki, ne parādu piedzinēji – viņiem nedrīkst draudēt, viņus nedrīkst fiziski ietekmēt un iebiedēt, uzsver A.Gorenko. Tas, ka cilvēkam ir parāds nepadara viņu par vajājamu noziedznieku, savukārt pašiem parādu piedzinējiem nevajag aizmirst, ka iepriekšminētās darbības ir krimināli sodāmas, norāda I.Brūvere. Krimināli sodāma ir arī novešana līdz pašnāvībai.

Tā kā runa nav par vienu vai dažiem gadījumiem, bet parādu piedziņa ir kļuvusi par tūkstošiem parādnieku dienas kārtību, cilvēkiem ir jāzina savas tiesības un aktīvi tās jāaizstāv, norāda LAKRA pārstāvji, aicinot ikvienu ziņot apvienībai par gadījumiem, kad tiek aizskartas viņu tiesības pa tālruni 20042039 vai 27005009.

Intas Dreimanes-Riekstiņas vēstule ir publicēta LAKRA mājas lapā www.kreditnemeji.lv .

Papildu informācija par LAKRA – www.kreditnemeji.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Latvijas kredītņēmēju apvienība;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2018 PRCentrs.Lv