Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Ekonomika

Latvija panāk savu interešu aizsardzību jaunajā ES enerģētikas politikā

Publicēts 2007-02-20 15:17:25

Samazināt palielināt tekstu

Vakar, 15.februārī, Ekonomikas ministrijai izdevās aizstāvēt Latvijas intereses jaunajā Eiropas Savienības enerģētikas politikā. Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē, kurā vakar piedalījās ekonomikas ministrs Jurijs Strods un ministrijas pārstāvji, Eiropas Komisija prezentēja jauno enerģētikas politiku, par kuru notika asas ministru diskusijas.

Attiecībā uz atjaunojamo resursu plašāku izmantošanu, ES dalībvalstis piekrita noteikt mērķi, ka līdz 2020.gadam 20% energoresursu tiks iegūts no atjaunojamiem resursiem (saules, vēja, biomasas vai ūdens).

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods norādīja, ka "galvenais uzsvars atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķu sasniegšanā būtu jāliek uz tām valstīm, kurās pašreiz šis īpatsvars ir zem 20%. Bet tajās valstīs, kas pārsniedz šo mērķi (tai skaitā arī Latvijā), ir jāpieļauj lielāka elastība, lai neierobežotu to konkurētspēju un attīstības potenciālu. Papildus jāņem vērā vēl viens apstāklis, par kuru šobrīd tiek runāts diezgan maz – enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem ir daudz dārgāka, kā rezultātā paaugstināsies elektrības cenas arī iedzīvotājiem. Un laikā, kad Latvijā jau tā ir tik augsta inflācija, mēs nevaram atļauties iedzīvotājiem uzlikt vēl papildus cenu kāpumu."

Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka Eiropas enerģētikas politikai ir jābūt orientētai uz trīs mērķiem: ierobežot ES ārējo atkarību no ogļūdeņražu importa un veicināt ekonomisko izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu, nodrošinot patērētājiem enerģiju par pieejamām cenām, vienlaikus nepasliktinot vides stāvokli.

Bet vienlaikus ir jānodrošina saprātīgs un ekonomiski pamatots līdzsvars starp klimata izmaiņu novēršanas politikām un to instrumentiem un ilgtspējīgu ES konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī lai emisijas kvotu sadales principos tiktu ievērots šis līdzsvara princips.

Diskusiju laikā ES dalībvalstu ministri vienojās arī par to, ka kā saistošs tiek noteikts mērķis līdz 2020.gadam nodrošināt, ka 10 % no kopējās transportā izmantojamās degvielas būs biodegviela. Latvijas pozīcija šai jautājumā bija, ka tā piekrīt indikatīva biodegvielas mērķa noteikšanai 10 % apmērā no kopējās transportā izmantojamās degvielas uz 2020.gadu ES kopumā, bet ne katrai dalībvalstij atsevišķi, jo ir jāņem vērā katras valsts iespējas sasniegt tik ambiciozu mērķi. ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē tika pieņemts kompromiss saistībā ar šo mērķi un kopējā ES politika paredz, ka katra ES dalībvalsts, izvērtējot tās individuālās iespējas, noteiks savus individuālos mērķus, lai sasniegtu ES kopīgo biodegvielas mērķi. Biodegvielas mērķa formulējums ir pietiekami elastīgs, jo secinājumos tiek atrunāts, ka biodegvielas mērķis var tikt sasniegts, ja biodegvielas ražošana un izmantošana ir ekonomiski pamatota un ilgtspējīga, kā arī ar papildus nosacījumu saistībā ar otrās paaudzes biodegvielas ekonomisko pamatotību un ilgtspējību un ienākšanu tirgū. Tikai pie šādiem nosacījumiem ES varētu uzskatīt, ka biodegvielas mērķis (10%) uz 2020.gadu ir saistošs ES kopumā..

Vienlaikus ES valstu ministriem tomēr neizdevās vienoties par tālākajām prioritātēm iekšējā gāzes un elektrības tirgus izveidē, par ko diskusijas ES turpināsies. Attiecībā uz pārvades un sadales sistēmu operatoru neatkarības veicināšanu, nodalot tos no ražošanas un nododot tos atsevišķiem īpašniekiem, Komisija piedāvāja jaunu redakciju šīs Padomes secinājumiem, kur tiek uzsvērts, ka Eiropas iekšējā tirgus izveidē ir jānodrošina efektīva apgādes un ražošanas atdalīšana no tīklu operatoriem, kam pamatā būs sistēmas operatoru neatkarīga vadība un efektīva vadīšana, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un brīvu pieeju apgādes infrastruktūrām un neatkarību lēmumu pieņemšanā par investīcijām infrastruktūrā . Latvija šai jautājumā bija paudusi nostāju, ka operatoru pilnīga īpašumtiesību nodalīšana var būt tikai viena no iespējām, kuru īsteno dalībvalstis to tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai. Ir jāņem vērā, ka nepieciešami dažādi modeļi dažādos tirgos, ņemot vērā to izmērus un reģionālās īpatnības. Latvija uzskata, ka Padomes secinājumos piedāvātā redakcija ir pietiekami elastīga un ir svarīgi, lai tā tiktu saglabāta, jo Latvija neatbalsta īpašumtiesību nodalīšanas noteikšanu kā galveno risinājumu tirgus funkcionēšanas veicināšanai. Latvija uzskata, ka ES reģionālo tirgu fragmentācija ir galvenais ierobežojums iekšējā tirgus funkcionēšanā.


Kā zināms, Eiropas Komisija 2007.gada 10.janvārī publicēja dokumentu paketi, kurā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Komisija savā Enerģētikas stratēģiskajā pārskatā ierosina atbalstīt Eiropas enerģētikas politiku šādā veidā:
starptautiskajās sarunās jāizvirza ES mērķis līdz 2020. gadam samazināt rūpnieciski attīstīto valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turklāt līdz 2050. gadam pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas ir jāsamazina līdz pat 50% apmērā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni — tas nozīmē, ka rūpnieciski attīstīto valstu emisijas līdz 2050. gadam jāsamazina par 60-80%;
jebkurā gadījumā nekavējoties jāsāk īstenot ES apņemšanās līdz 2020. gadam samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Sasniegt iepriekš izvirzīto stratēģisko enerģētikas mērķi nozīmētu pārveidot Eiropu par ekonomiku, kuras enerģētikas nozarei raksturīga augsta energoefektivitāte un zems CO2 emisiju līmenis, izraisīt jaunu industriālo revolūciju, paātrināt pāreju uz ekonomisko izaugsmi, kas saistīta ar zemām oglekļa emisijām, un vairāku gadu laikā radikāli palielināt zema emisijas līmeņa vietējās enerģijas ražošanu un izmantošanu. Tas ir jāpaveic, maksimāli izmantojot Eiropas konkurētspējas palielināšanas potenciālu un ierobežojot iespējamās izmaksas.

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Eiropas Komisija; Jurijs Strods; Biodegviela;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv