Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Enerģētika

Latvija pirmā no Baltijas valstīm atvērs elektroenerģijas tirgu

Publicēts 2007-04-24 22:16:41

Samazināt palielināt tekstu

Iznācis AS "Latvenergo" elektroniskās avīzes Energo Forums (EF) jaunais numurs. Tajā, kā allaž, par būtiskāko enerģētikas nozarē,- šoreiz par MK noteikumiem, kas sekmēs elektroenerģijas tirgus izveidi Latvijā , par valdības topošo scenāriju, kā attīstīt jaudas Latvijā, saruna ar ministru prezidentu Aigaru Kalvīti par Latvijas pozīciju enerģētikā un citiem jautājumiem.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis intervijā EF atzīst, ka navapmierināts ar to, kādā veidā Latvija aizstāvējusi savas intereses Eiropas komisijā saistībā ar CO2 emisiju. Lai gan Latvija salīdzinoši ar citām valstīm ir zaļa un kopš 1990. gada vairākkārt samazinājusi izmešu daudzumu, patlaban EK mēģina Latvijai uzlikt vēl stingrākus ierobežojumus. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika strauji attīstās, notiek smaga cīņa ar Eiropas Komisiju par papildu kvotu iegūšanu, kas nepieciešamas gan jaunai elektrostacijai, gan Brocēnu cementa rūpnīcai. "Mūsu ierēdņi diemžēl nav profesionāli strādājuši un ir nokavējuši gan termiņus, kad vēl bija iespējams runāt par kritērijiem, gan nav spējuši aizstāvēt savas pozīcijas vai izveidojuši sliktus argumentus, pieprasot daudz vairāk kvotu, nekā varam aizstāvēt", atzīst A.Kalvītis. Vēl ministru prezidents uzver, ka Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmumu dalībvalstīm atjaunojamo energoresursu izmantošanā sasniegt 20% Latvija jau ir izpildījusi, un tāpēc, svarīgi — vai tās valstis, kas ir labākā situācijā, tiks spiestas atjaunojamo resursu daļu palielināt, lai palīdzētu tām, kas šīs augstās prasības nevar izpildīt? "Ziemeļvalstīm, protams, ir lielākas iespējas atjaunojamo resursu ziņā, taču jāsaprot, ka šī enerģija vienmēr ir dārgāka nekā fosilā kurināmā vai kodolenerģija. Jautājums ir tīri ekonomisks — ja Ziemeļvalstis, kā Somija, Zviedrija, Baltijas valstis, attīsta AER izmantošanu, — kas par to maksās? Ja mūsu patērētājam ir jāmaksā, kāpēc lai viņš maksātu vairāk nekā patērētājs Francijā? Ir jādomā par kopēju attieksmi — ja kāda valsts nevar izpildīt augstos kritērijus AER jomā, esam gatavi ražot vairāk, bet lai tad tie, kas nevar, pērk no mums šo enerģiju un maksā par to, tādā veidā kompensējot cenu starpību. Citādi Latvijas tautsaimniecība nebūs konkurētspējīga. Tāpēc arī ES Padomē nonācām pie secinājuma, ka šajā jautājumā katra valsts ir tiesīga paturēt veto tiesības un ar varu uzspiestas pozīcijas nebūs", stāsta A.Kalvītis.

Vēl jaunajā EF numurā analīze parLatvenergo pieredzi Estlink izmantošanā pirmajos tā darbības mēnešos un kabeļa ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas tirgu, kā arī apjomīgs materiāls par topošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas Latvijā nodrošinās tirgus apstākļus arī citiem elektroenerģijas piegādātājiem. "Baltijas valstīs kļūstot par pionierienerģētikas tirgus liberalizēšanā, Latvija pirmā iegūst iespēju darboties tirgū un uzkrāt vērtīgu pieredzi, kas nākotnē ļaus vieglāk iekļauties Eiropas elektroenerģijas tirgū. Savukārt elektroenerģijas lietotājiem konkurentu ienākšana nozīmē ne tikai jaunas iespējas, bet arī nepieciešamību kļūt krietni izglītotākiem, lai konkurences radītās iespējas — elektroenerģiju par zemāku cenu — prastu izmantot," secina AS "Latvenergo" Regulācijas lietu daļas vadītājs Rolands Lūsveris.

Kā nākotnē Latviju nodrošināt ar trūkstošajām elektroenerģijas jaudām? Atbildi uz šo jautājumi meklē Ekonomikas ministrijas darba grupa, kas izstrādā jaudu ieguves scenārijus. "Ja ne pašu mājās, ne kaimiņos nekas netiks darīts, var pienākt 2015.gads, kad jautājums būs — nevis cik maksā, bet kur un vai vispār elektroenerģiju ir iespējams nopirkt," atzīst Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko. Un vēl izdevumā var iepazīties ar dažādiem mītiem un patiesībām par kodolatkritumiem un citām aktualitātēm.

www.em.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv