Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Tieslietas

Latvija varētu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā ar prasību Eiropas Savienības iestādēm atlīdzināt zaudējumus, kas ir radušies šo iestāžu pienākumu neizpildes rezultātā

Publicēts 2008-05-07 19:39:06

Samazināt palielināt tekstu

Ministru kabinets vakardien izskatīja informatīvo ziņojumu par Eiropas Kopienu Tiesas (turpmāk – EKT) spriedumu lietā C-161/06 Skoma-Lux. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, EKT 2007. gada 11. decembrī pasludināja spriedumu lietā Skoma-Lux, s.r.o. pret Celní ředitelství Olomouc, kurā Čehijas Republikas Ostravas reģionālā tiesa prejudiciālā nolēmuma procedūras ietvaros lūdza EKT skaidrojumu par Pievienošanās akta 58. pantu, proti, vai dalībvalsts attiecībās ar indivīdu var piemērot regulas normas, kas piemērošanas brīdī nav publicētas šīs valsts valodā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk – ES OV).

Lietas pamatā ir tiesvedība Čehijas tiesā, kurā komersants Skoma-Lux pārsūdzēja Čehijas Muitas pārvaldes lēmumu par naudas soda uzlikšanu saistībā ar atkārtotiem muitas tiesību pārkāpumiem, nepareizi norādot tarifu klasifikāciju Kagor VK sarkanvīnam, tādējādi pārkāpjot Eiropas Kopienu Komisijas regulu.

Skoma-Lux, pārsūdzot Muitas pārvaldes pieņemto lēmumu, kā vienu no galvenajiem argumentiem norādīja piemērotā Kopienas tiesību akta pienācīgas izziņošanas, t.i. publikācijas ES OV trūkumu čehu valodā. Lai arī dalībvalstij pievienojoties Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) čehu valoda kļuva par vienu no ES oficiālajām valodām un visi jaunie tiesību akti tika tulkoti čehu valodā, tie ES iestāžu un Eiropas Centrālās bankas tiesību akti, kuri bija pieņemti līdz 2004. gada 1. maijam, čehu valodā kļuva pieejami pakāpeniski un novēloti. Naudas soda uzlikšanas brīdī arī Čehijas Muitas pārvaldes komersantam piemērotās regulas autentisks teksts čehu valodā nebija pieejams.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Čehijas tiesa lūdza EKT viedokli par lietā piemērojamo Kopienas tiesību aktu interpretācijas un spēkā esamības jautājumiem, un EKT secināja, ka Pievienošanās akts neļauj pret dalībvalsts privātpersonu piemērot Kopienu tiesisko regulējumu, kas nav ticis publicēts ES OV "jaunās" dalībvalsts valodā, lai gan šī valoda ir ES oficiālā valoda, pat, ja šīs personas varēja uzzināt par šīs regulas esamību ar citu līdzekļu palīdzību. Turklāt, vērtējot, ka regula, kas nav publicēta dalībvalsts valodā, nav piemērojama šīs valsts privātpersonām, EKT jāveic Kopienu tiesību interpretācija.

Raksturojot situāciju Latvijā, informatīvajā ziņojumā norādīts, ka visi līdz 2004. gada 1. maijam pieņemtie tiesību akti tika ietverti 2004. gada ES OV īpašajā izdevumā, tomēr ievērojamā publicējamā materiāla apjoma dēļ (pilns īpašais izdevums ietver 219 sējumus un vienā šādā sējumā tika publicēti vidēji 300 līdz 600 Kopienas tiesību akti) šie sējumi un tajos ietvertie tiesību akti latviešu valodā, tāpat kā čehu, igauņu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodās, kļuva pieejami pakāpeniski līdz pat 2005. gadam un pat vēlāk.

EKT secinājums, ka noteiktos gadījumos privātpersonas var lūgt pārskatīt valsts iestāžu un tiesu lēmumus, kas pieņemti piemērojot līdz 2004. gada 1. maijam ES iestāžu pieņemtus, bet latviešu valodā ES OV nepublicētus tiesību aktus, var radīt negatīvas sekas Latvijas valsts budžetam, ja šī sprieduma pasludināšanas brīdī minētie lēmumi nebija kļuvuši galēji un nepārsūdzami.

Tā kā Kopienas tiesību aktu publikāciju ES OV neesamība latviešu valodā ir ES iestāžu pienākumu neizpilde, Latvija pēc galīgā zaudējumu apmēra noteikšanas varētu vērsties EKT ar prasību ES iestādēm atlīdzināt zaudējumus, kas Latvijai šo iestāžu pienākumu neizpildes rezultātā radušies.

Sadarbībā ar ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem Tieslietu ministrija apzinājusi virkni EKT noteiktajiem kritērijiem atbilstošu gadījumu Latvijā, kad tiesā tiek izskatītas lietas par administratīviem aktiem, ar kuriem piemēroti Kopienas tiesību akti, kas to piemērošanas brīdī nav bijuši publicēti ES OV latviešu valodā.

Visus minētos aktus izdevis Valsts ieņēmumu dienests un tie saistīti ar nodokļu un aprēķināto soda naudu iemaksu valsts budžetā par dažādu Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, apzināto sešu gadījumu kopējā papildus aprēķināto nodokļu un soda naudas maksājumu pamatsumma, kas būtu ieskaitāma valsts budžetā, ir Ls 714 660.

www.tm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv