Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Lauksaimniecība

Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas publiskais paziņojums

Publicēts 2007-02-22 09:48:04

Samazināt palielināt tekstu

2007. gada 21.februārī

Esam saņēmuši pietiekamu devu nopēluma, ka neesam spējuši saglabāt nozari, ka neesam spējuši pārliecināt Zemkopības ministriju par nozares pastāvēšanas svarīgumu, neesam spējuši ieinteresēt valdību, kaut ko darīt lietas labā, esam korumpēti, ātras naudas tīkotāji, līdz ar to ar vieglu sirdi esam piekāpušies Latvijas cukura ražotājiem un galu galā arī Eiropai. Tomēr fakti norāda uz to, ka bez mums šajā reformā ir daudz citu ieinteresēto pušu un tamdēļ nepiekrītam mums izteiktajiem pārmetumiem un bezdarbībai.

Šķiet, ka paši zemnieki, pārdodot cukurfabriku akcijas tās tagadējiem īpašniekiem, ir atdevuši tiesības lemt par nozares turpmāko pastāvēšanu cukurfabriku īpašnieku rokās.

Kopš jaunie īpašnieki pārņēma cukurfabriku vadību, uzņēmumos nav veiktas nopietnas investīcijas ražošanas procesa modernizēšanā. Vienīgi jaunās attīrīšanas iekārtas "Jelgavas cukurfabrikā" ir ievērojams ieguldījums, kurām šai uzņēmumā bija jābūt kā pašsaprotamai sastāvdaļai. Iespējams, ja mums šodien būtu moderna cukurfabrika ar ieguldītām nopietnām investīcijām ražošanas iekārtās, tad arī tās īpašnieki būtu ieinteresēti cītīgāk meklēt iespējas darbu turpināt.

Kad sākās diskusijas par cukura sektora reformu, Latvijas pozīcija, kas tika izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociāciju un ko neskaitāmās sanāksmēs visos iespējamos līmeņos aizstāvēja Zemkopības ministrija un arī asociācija, bija vērsta uz to, lai reforma tiek veikta uz to valstu rēķina, kuras saražo B cukuru un eksportē to ārpus Eiropas Savienības par to saņemot subsīdijas. Lielākā daļa ES valstu tomēr piekrita reformai tās tagadējā formā un tās sākotnēji izvirzītajiem nosacījumiem. Atpakaļceļa nav!

Ņemot vērā jaunos cukura tirgus nosacījumus, cukurfabrikas nav gatavas uzņemties risku turpināt darbu, iepirkt cukurbietes, ja neredz pārliecinošas garantijas, ka rudeni būs spējīgas par šīm izejvielām norēķināties ar cukurbiešu audzētājiem. Iespējama biodegvielas ražošana, kā izejvielu izmantojot cukurbietes, ražotājiem nešķiet ekonomiski izdevīga. Ņemot vērā ražošanas izmaksu ikgadējo pieaugumu, arī daļa cukurbiešu audzētāju paši ir nolēmuši neaudzēt cukurbietes, jo apzinās, ka cukura maksājumu var saņemt neatkarīgi no ražošanas. Lielu risku cukurfabrikām un arī audzētājiem rada plānotais cukura kvotas samazinājums, par kura esamību jau ir oficiāli paziņojusi ES Lauksaimniecības komisāre M.F. Boēla. Prognozēti tiek 12%, bet galējais samazinājums iespējams būs vēl lielāks. Diemžēl šo konkrēto skaitli saskaņā ar ES likumdošanu EK ir gatava paziņot tikai oktobrī. Arī pagaidu restrukturizācijas maksājums, kas 2007.gadā ir 173.8 eiro par katru kvotas tonnu, neatkarīgi no saražotā daudzuma, ir nopietns ekonomiskais slogs, lai ražotāji izvēlētos iespēju darbu neturpināt.

Mūsu valdībai, šī nozare nešķiet stratēģiski svarīga, lai tai pievērstu vairāk uzmanības, kā tas ir bijis līdz šim.

Arī pēdējie jaunumi par Eiropas Savienības atbalsta maksājumu reformu, kas jāveic jau šogad, norāda uz Eiropas Savienības mērķtiecīgu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektora iznīcināšanu Austrumeiropas valstīs.

Vēlamies atzīmēt, ka presē un citos masu medijos minētais apgalvojums, ka cukura nozare tiek likvidēta, jo Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta pētnieku grupas veiktais pētījums parāda, ko nozare nākotnē nestu milzīgus zaudējumus, ir aplams. Lēmumu par ražošanas pārtraukšanu pieņēma cukura ražotāji paši veicot savus aprēķinus un ņemot vērā iespējamos šī nozares tālākos pastāvēšanas riskus.

Gribam teikt lielu paldies cukurbiešu audzētājiem, kas gadu gaitā ir ieguldījuši tik daudz laika, enerģijas un zināšanas šīs nozares attīstībā. "Mums nevienam nav viegli apzināties, ka zaudējam tik attīstītu un līdz šim peļņu nesošu nozari. Smagākā droši vien ir apziņa, ka nebija mūsu spēkos to novērst", tā Uldis Caune, Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, "bet tajā pat laikā ir jāapzinās, cik tālu esam gatavi iet spītības un veco laiku vārdā."

Gribam pateikties Zemkopības ministrijai par ilggadējo sadarbību un ceram, ka arī pēdējie kopīgi darāmie darbi tiks paveikti, panākot savstarpēji pieņemamus risinājumus.

Tagad galvenais ir skatīties uz priekšu un meklēt risinājumus, kā iziet no situācijas. Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes loceklis Valters Bruss norāda, "ka aptuveni 12 tūkst. ha, kas 2006. gadā bija apsēti ar cukurbietēm, nu tiks apsēti ar rapsi vai graudaugiem, tādēļ problēmas var radīt nepietiekamās kulšanas jaudas ražas novākšanas laikā. Ar Zemkopības ministru esam konceptuāli vienojušies, ka Lauku attīstības plānā 2007. un 2008.gadā graudu, rapša sējmašīnu un kombainu iegādē, kā arī pirmapstrādes iekārtu iegādē prioritātes būtu jādod bijušajām cukurbiešu audzētāju saimniecībām."

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Cukurs; Cukurbietes;
Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv