Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Vide un mājdzīvnieki

Latvijas Dabas muzeja "Gada dzīvnieks 2008"

Publicēts 2008-01-11 02:18:38

Samazināt palielināt tekstu

10.01.2008

Latvijas Dabas muzejs tradicionāli par gada dzīvnieku izvirza tādu sugas pārstāvi, kas ir aizsargājamo sugu sarakstā, tādējādi veicinot sabiedrībā diskusijas par šo dzīvnieku, kā arī pievēršot uzmanību problēmām, kas saistītas ar to.

Pelēkais ronis ir īpaši aizsargāms dzīvnieks ne tikai Latvijā, bet gandrīz visās Eiropas valstīs, kur tas sastopams. Pārmērīgu medību un Baltijas jūras piesārņojuma dēļ 20. gs. vidū notika straujš šo dzīvnieku skaita samazinājums. Tā rezultātā Baltijas jūrā bija konstatēti tikai daži tūkstoši pelēko roņu. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, pateicoties medību aizliegumam, pelēko roņu skaits ir pieaudzis un pēdējos gados Baltijas jūrā ir uzskaitīti 15 000 pelēko roņu. Tomēr tos vēl arvien apdraud vides piesārņojums. Baltijas jūrā dzīvojošie pelēkie roņi kā apdraudēta suga ir ierakstīta Starptautiskajā Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā, Biotopu un sugu direktīvas 2. un 5. pielikumā, Bernes konvencijas 2. pielikumā un Bonnas konvencijas 3. pielikumā.

Roņu attiecības ar cilvēku ir ļoti pretrunīgas – pavasarī krastā atrasts ronēns spēj iežēlināt jebkuru no mums un mēs nedomājot steidzamies tam palīdzēt. Turpretī pieaugušie roņi bojā zvejas rīkus un tajos iekļuvušās zivis, turklāt ne reti arī paši iet bojā zvejas rīkos.

Visu sugu roņi ir īsteni jūras iemītnieki. Savas dzīves lielāko daļu roņi pavada ūdenī, kur tie barojas galvenokārt ar zivīm. Ārpus ūdens – krastā, uz akmeņiem vai ledus roņi parasti atpūšas, sildās, dzemdē un baro mazuļus. Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir sastopami divu sugu roņi. Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis, pogainais ronis ir vismazākais un mūsdienās Latvijas piekrastē sastopams ļoti reti. Savukārt trešā suga - plankumainais ronis pie mums konstatēts tikai dažas reizes un ir uzskatāms par maldu viesi.

Šodien – 10. janvārī Latvijas Dabas muzeja gada dzīvnieka nominācijas pasākumā tika aicinātas vairākas institūcijas, lai diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar pelēko roni.

Pasākumā piedalījās Latvijas Dabas muzeja zooloģe Digna Pilāte, kas informēja par problēmām, kas saistītas ar roņiem: roņu medības, Baltijas jūras piesārņojums, intensīva kuģniecība un klimata izmaiņas, kuru dēļ radusies situācija, ka jūrā ledus daudzums samazinās, līdz ar to roņi vairāk dodas krastā baroties un dzemdēt mazuļus.

Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Maija Medne savukārt norādīja, ka cilvēki atrodot roņa mazuli un dodoties to "glābt" ne tikai apdraud paši sevi, bet arī pārkāpj likumu, jo Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka to, ka ir aizliegta darbība ar aizsargājamajiem dzīvniekiem, turot tos nebrīvē, kā arī transportējot. Savukārt, ja ronis ir ievainots vai savādāk nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, tad Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka to, ka nedrīkst šo roni atstāt bezpalīdzīgā situācijā. Līdz ar to, katrā gadījumā situācija ir jāizvērtē.

Valsts Vides dienesta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītājs Andris Širovs norādīja uz rīcības plānu, kā cilvēkam rīkoties krastmalā ieraugot roni, uzsverot, ka šajā gadījumā cilvēkam par redzēto būtu jāziņo Valsts Vides dienestam pa tālruņiem – VVD Dabas aizsardzības uzraudzības daļa, tālr.: 67084221, daļas vadītājs Andris Širovs, tālr.: 29297579

Latvijas zivju resursu aģentūras direktors Māris Vītiņš savukārt pastāstīja par zvejnieku un roņu savstarpējo līdzāspastāvēšanu.


Faktu lapa
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus)

Ārējās pazīmes
Slaids, veltenisks ķermenis. Garš purns. Nav ārējās auss. Nāsu un ausu atveres noslēdzamas. Kakls īss, mazkustīgs. Kājas īsas, pirksti savienoti ar peldplēvi – tās pārveidojušās par pleznām. Pie katra pirksta ir nags. Pakaļējās pleznas vienmēr vērstas paralēli ķermenim, ar tām peld, bet tās nebalsta ķermeni uz sauszemes vai ledus. Biezais zemādas tauku slānis pasargā ķermeni no atdzišanas, samazina ķermeņa īpatnējo svaru un veido barības vielu rezervi. Apmatojums rets, ciets, bez pavilnas, krāsa mainīga: parasti pelēks ar tumšiem plankumiem.
Garums 155 -260 cm.
Svars 150 - 300 kg.

Dzīves veids
Pārsvarā uzturas ūdenī. Labi peld un nirst. Zem ūdens spēj uzturēties ilgāk, nekā desmit minūtes. Uz sauszemes uzturas galvenokārt mazuļu barošanas laikā. Uz sauszemes pārvietojas neveikli.
Pārtiek no dažādām zivīm, t.sk., mencām, butēm, siļķēm, retāk – no vēžveidīgajiem un gliemjiem.
Baltijas jūras pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst martā uz ledus, ja tā nav, tad piekrastē, vai uz salām. Mazuļu apmatojums balts, pūkains. Parasti dzimst viens mazulis. Divas nedēļas pēc mazuļu piedzimšanas notiek pārošanās.

Dzīves vietas
Uzturas galvenokārt salu apkārtnē. Vasarā atpūšas salu krastos, ziemā uz ledus. Latvijas piekrastē tie uzturas visu gadu.

Izplatība
Atlantijas okeānā mīt trīs populācijas
rietumu,
austrumu
Baltijas jūras. Baltijas jūrā biežāk sastopams Botnijas un Somu līcī.


Sastopamība
Baltijas jūrā 20. gs. sākumā dzīvojuši kādi 100 000 pelēko roņu. Pārmērīgu medību un Baltijas jūras piesārņošanas dēļ 20. gs. vidū notika straujš šo dzīvnieku skaita samazinājums. Visā Baltijas jūrā bija atlicis tikai daži tūkstoši pelēko roņu. Kopš 1990. gadiem, pateicoties medību aizliegumam, pelēko roņu skaits pieaug un pēdējos gados Baltijas jūrā jau uzskaitīti 15 000 pelēko roņu.

Aizsardzības statuss:
Sarkanā grāmata
Bernes konvencija
Bonnas konvencija
Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīva

Pelēkais ronis un cilvēks
Savulaik roņi intensīvi medīti galvenokārt tauku dēļ, kurus izmantoja smērvielu gatavošanai un dedzināja gaismekļos. Tas noveda pie krasas skaita samazināšanās 20. gs. sākumā, un 1914. gadā Anglijā tika pieņemts likums par pelēko roņu aizsardzību. Tas bija pirmais dzīvnieku aizsardzības likums pasaulē.
Pelēko roņu un zvejnieku attiecības ir sarežģītas joprojām. No vienas puses, roņi saplēš tīklus, izēd un sabojā lomu. No otras – roņi sapinas tīklos un noslīkst.
Roņu vairošanos kavē arī ūdens piesārņojums jūrā, klimata izmaiņas, traucējumi mazuļu dzimšanas un barošanas vietās, intensīva kuģniecība.

Līdzīgās sugas
Latvijas piekrastē sastopami vēl divu sugu roņi:
- pogainais ronis Phoca hispida – Latvijas piekrastē ļoti reti.
No pārējām sugām atšķiras ar raksturīgo ornamentu uz muguras un vismazāko augumu.
- plankumainais ronis Phoca vitulina – Latvijas piekrastē maldu viesis. Lielāks par pogaino, bet mazāks par pelēko roni. Galva īsāka un noapaļotāka.
Ķermeņa apmatojums izteikti plankumains - uz gaiša fona daudz mazu tumšu plankumiņu.

Pelēkajam ronim veltīto pasākumu plāns 2008. gadā

26. janvārī: Ģimenes diena Latvijas Dabas muzejā;
Marta sākumā: Latvijas Dabas muzeja Akcija – projektu konkurss 8. klašu skolēniem "Pelēkais ronis manā apkārtnē";
Marta sākumā: Latvijas Dabas muzeja Akcija ikvienam interesentam "Vai esi redzējis roni?";
Janvāris - februāra vidus: Ronēna piedzimšana zoodārzā un sekojošie vārda došanas pasākumi martā;
Marts - aprīļa sākums: "Domā, pirms sagūsti!" Izskaloto roņu mazuļu problēmas risinājumi. Nelaimē nokļuvušo mazuļu nonākšana zoodārzā;
15. aprīlis - 15. maijs: Katru dienu 14.00 Roņa Puikas priekšnesumi zoodārzā;
Marts- maijs: Brauciens uz Igauniju, ievācot informāciju par situāciju dzemdību vietās;
Novembrī: Noslēguma pasākums ar gada rezultātu apkopojumu Latvijas Dabas muzejā;

Fotogrāfiju autors Jānis Dreimanis.


www.dabasmuzejs.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Latvijas Dabas muzejs;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv