Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Lauksaimniecība

Mārtiņš Roze: mēs esam ļoti neapmierināti ar EK lēmumiem jautājumos par maksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm

Publicēts 2008-05-20 12:50:14

Samazināt palielināt tekstu

Šodien Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) "veselības pārbaudes" ietvaros nāks klajā ar paredzamajiem likumdošanas aktu priekšlikumiem, kuros pašreizējā redakcijā nav paredzēti adekvāti risinājumi Latvijai pašā svarīgākajā jautājumā - tiešo maksājumu sadales kritēriju pārskatīšanā, un Komisijas priekšlikums ir atstāt spēkā līdz šim piemērotos – vēsturiskos finanšu sadales kritērijus.

"Ja ģimene vienam bērnam dod ēdienu trīs reizes mazāk kā pārējiem, ģimenes ārsts to noteikti konstatētu, bet diemžēl tā saucamajā "veselības pārbaudē" Eiropas Komisija izliekas neredzam tirgu kropļojošas, acīmredzamas atšķirības starp tiešo atbalstu, kuru no Eiropas Savienības kopbudžeta saņem dažādu valstu lauksaimnieki. Vēl vairāk- Eiropas Komisijas piedāvājums bez nekādiem objektīviem kritērijiem vienkārši pārnest naudu no dāsnajiem tiešmaksākumiem vecajām dalībvalstīm uz lauku attīstības programmu ir pielīdzināms zāļu kokteiļa došanai pacientam, nevis veselības pārbaudei", saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Latvijas nostāja šajā jautājumā nav mainījusies un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pauž neapmierinātību ar EK lēmumiem ne tikai attiecībā uz tiešo maksājumu sadales kritērijiem, bet arī par modulācijas (finansējuma pārnese no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem) principiem, vienotā platības maksājuma (VPM) shēmu un Vienotā maksājuma (VM) shēmu.

Latvija uzskata, ka arī nākotnes KLP ir jābūt kā vienotai ES politikai, bet tā ir ievērojami jāpārskata. Viens no galvenajiem šāda pārskata mērķiem ir savlaicīgi atrisināt jautājumu par jauniem un pamatotiem finanšu resursu sadales kritērijiem nākotnē, gan tiešajam atbalstam, gan lauku attīstībai.

Latvijai nav pieņemama turpmāka maksājumu piešķiršana, balstoties uz vēsturiskajiem sadales kritērijiem, jo tas neatbilst mērķim izveidot konkurētspējīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecību, kā arī lauku teritoriju līdzsvarotas attīstības veicināšanu un patiesas ekonomiskās dzīvotspējas izaugsmi visā ES teritorijā.

Pašreizējie vēsturiskie finanšu sadales kritēriji (piemēram, ražība, platības, dzīvnieku skaits u.c.) ir novecojuši un neatbilst šodienas situācijai, kad ES ir 27 dalībvalstis. Savukārt, ar no ražošanas atdalītajiem pārmērīgi augstajiem atbalsta platībmaksājumiem tiek pārmērīgi sadārdzināts zemes tirgus un būtībā tiek kavēta konkurētspējīgu lauksaimniecības ražošanas vienību izveide un attīstība Eiropas tirgus telpā.

Latvija nav apmierināta nedz ar brīvprātīgās, nedz obligātās modulācijas principiem, t.i., ka modulācijas rezultātā iegūtā finansējuma tiek novirzīts attiecīgajām dalībvalstīm. Latvija uzskata, ka modulācijas rezultātā iegūtajam finansējumam ir jākalpo kā instrumentam, kas izlīdzina atšķirības starp Kopienas lauku reģioniem, un to būtu iespējams sasniegt izmantojot finanšu līdzekļu daļējas sadales kritērijus, kas balstīti uz objektīvām un reālām vajadzībām. Latvija ir pret EK likumdošanas priekšlikumiem, kad jaunās dalībvalstis sāk piemērot modulāciju (sākot no 2012. gadu), tad tām nav tiesības maksāt papildu valsts tiešos maksājumus.

Latvijai joprojām ir stingra nostāja, ka ir nepieciešams noteikt jaunus un vienlīdzīgus maksājumu piešķiršanas noteikumus un kritērijus visām dalībvalstīm, kas atbilstu jaunajiem KLP izaicinājumiem un nodrošinātu vienlīdzību visu dalībvalstu starpā.

Tāpēc Zemkopības ministrija turpinās iesaistīties diskusijās un meklēt sabiedrotos citās dalībvalstīs, lai aktualizētu jautājumu par maksājumu izlīdzināšanu pēc 2013. gada.

"Ir ļoti svarīgi, lai šo maksājumu pamatā būtu stingri noteikti objektīvi to sadales kritēriji. Tāpēc, pat ja paaugstināt maksājumus Latvijai un citām jaunajām dalībvalstīm EK kategoriskās nostājas neizdosies, mēs uzskatām, ka tad ir jāpielīdzina pārējo dalībvalstu maksājumi, tas ir – jāsamazina tie līdz jauno dalībvalstu līmenim," norāda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

www.zm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Mārtiņš Roze;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv