Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Izglītība

Ministre Baiba Rivža: "Starptautiskie pētījumi apliecina – Latvijai jāturpina iesāktais izglītības sistēmas attīstībā"

Publicēts 2007-12-06 00:08:40

Samazināt palielināt tekstu

Šodien, 5.decembrī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža pasākumā "Latvijas izglītības kvalitātes starptautiskais novērtējums" uzsvēra starptautiski salīdzināmu un autoritatīvu pētījumu nozīmi Latvijas izglītības politikas ilgtermiņa veidošanā un īstenošanā: "Jau aptuveni 10 gadus arī Latvija ir aktīva starptautisko izglītības pētījumu dalībniece un balstoties uz rezultātiem, veido un īsteno izglītības nozares attīstību".

Runājot par šodien prezentētajiem jaunākajiem un vieniem no starptautiski nozīmīgākajiem pētījumiem izglītības jomā – PISA-2006 (OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) un PIRLS-2006 (Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījums), B.Rivža uzsvēra, ka šajos pētījumos atspoguļoti visjaunākie dati, tajos piedalījušies gandrīz 9000 Latvijas skolēnu. Viņa piebilda, ka iegūtie dati, secinājumi un priekšlikumi sasaucas ar viņas kā ministres un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotajām prioritātēm vispārējā izglītībā un tās viennozīmīgi jāturpina. Piemēram, visaptveroša izglītības infrastruktūras un dabaszinātņu kabinetu modernizēšana, mācību satura pilnveide, pedagogu atalgojuma sakārtošana, izglītības pārvaldības sistēmas pilnveide.

"Iepazīstoties ar pētījumu rezultātiem, piesaistīja daži, manuprāt, interesanti fakti, kas liecina, ka mēs strādājam pareizā virzienā un ka mums jāturpina uzsāktie izglītības sistēmas attīstību nodrošinošie pasākumi" – uzsvēra ministre. Viņa piebilda, ka mums ir ar ko lepoties, jo ne velti pagājušajā nedēļā, ņemot vērā tieši OECD pētījumu labos rezultātus, tieši Latvija tika izvēlēta par valsti, kurā viesojās Francijas izglītības ministrs Ksavjē Darkoss, iepazinās ar sasniegto sākumskolas izglītībā – apmeklēja skolas, tikās ar skolotājiem un izglītības ekspertiem, lai pārņemtu mūsu labo praksi un pieredzi. (Piemēram, Somija tika izvēlēta, lai iepazītos ar sasniegumiem profesionālajā izglītībā, Austrija – vidusskolās, Kanāda – augstākajā izglītībā).

B.Rivža norādīja – iepriecinoši, ka Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasītprasmē ir ievērojami virs starptautiskā vidējā līmeņa – mūsu rezultāti atbilst 13.vietai 40 pētījuma dalībvalstu vidū un statistiski nozīmīgi neatšķiras no Dānijas, ASV, Anglijas, Austrijas, Bulgārijas, Lietuvas un Taivānas skolēnu rezultātiem. Pozitīvi, ka Latvijas pamatskolas beigu vecuma skolēnu kompetence dabaszinātnēs ir gandrīz vidējā līmenī ar pasaules attīstītākajām valstīm (490 punkti, 28.labākais rezultāts no 57 valstīm) – tie nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no Dānijas, ASV, Lietuvas, Horvātijas, Islandes, Francijas, Slovākijas, Spānijas, Lietuvas, Norvēģijas un Luksemburgas skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Pozitīvi un būtiski, ka salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem, laukos skolēnu sasniegumi ir pieauguši – tātad, mazinās atšķirība starp lauku un pilsētas skolām.

Būtiski, ka pētījumā praktiski nav atšķirības starp vidējiem sasniegumiem skolēniem, kuri mācās skolās ar krievu mācību valodu un kuri mācās skolās ar latviešu mācību valodu (491 un 494 punkti). Tāpat nozīmīgi, ka Latvijas 15 gadus veco skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamajiem izglītības un kultūras resursiem nav liela, salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm – tātad Latvijas izglītības iestādes kompensē nelabvēlīgo faktoru ietekmi.

Īstenojot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram ir iespējas iegūt izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām. Izglītības kvalitāte, pieejamība un atbilstība darba tirgus vajadzībām ir Latvijas izglītības sistēmas attīstības galvenie mērķi, kas noteikti "Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam". Tādēļ IZM skaidri apzinās – lai izvērtētu, cik veiksmīgi tie tiek sasniegti, šādi pētījumi ir nozīmīgi. Iepazīstoties ar rezultātiem, svarīgi nepieļaut to nekonsekventas interpretācijas, bet gan izglītības speciālistiem un ekspertiem profesionāli un objektīvi jāizanalizē mūsu skolēnu sniegumi, kā arī apstākļi, kas tos ir ietekmējuši. Jāspēj atrast cēloņsakarības un jāapzina tie pozitīvie pasākumi, kas ir veicinājuši skolēnu sasniegumus, kā arī – jāsniedz priekšlikumi turpmākās attīstības veicināšanai.

Noslēgumā ministre uzsvēra, ka Latvijas dalību šajos pētījumos nodrošinājusi un atbalstījusi IZM, pagājušajā gadā piešķirot 35 000 eiro. Pētījumus veikusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieku grupa. Ņemot vērā šo pētījumu nozīmi, starptautiskā salīdzinājuma aspektu, kā arī datu autoritāti, Latvija plāno piedalīties šajos pētījumos arī nākamajos gados.

http://www.izm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Baiba Rivža;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv