Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Nekustamie īpašumi un būvniecība

Pētījums: Reālas darbības sava īpašuma aizsargāšanai veikuši tikai 24% aptaujāto

Publicēts 2009-04-29 12:01:51

Samazināt palielināt tekstu

28.04.2009

Jaunie ekonomiskie apstākļi noveduši pie situācijas, kad valstī strauji palielinās noziedzības līmenis, tai skaitā uzbrukumi iedzīvotāju nekustamajam īpašumam. Tā kā šis ir laiks, kas iedzīvotāji plāno vasaras ceļojumus un grasās atstāt mājas, dzīvokļus bez uzraudzības ilgāku laiku, ir īpaši jāpadomā par drošību, tādēļ Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku asociācija ir veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kā cilvēkiem visefektīvāk nodrošināties pret nelūgtu viesu apmeklējumiem savā īpašumā.

Pētījumā tika meklētas atbildes uz jautājumiem – kas ir lielākās bīstamības attiecībā uz mājokļa drošību? Cik informēti par drošības iespējām ir iedzīvotāji un cik aktuāli viņiem šobrīd ir jautājumi, kas saistīti ar mājas. Dzīvokļa drošību? Kādi būtu labākie risinājumi, lai neļautu garnadžiem iekļūt īpašumā?

Kā atzina vairums 82% pētījuma dalībnieki, viņi pēdējā pus gada laikā ir domājuši par sava dzīvokļa/mājas drošības paaugstināšanos, taču tikai 24% veikuši reālas darbības – iegādājušies metāla durvis (13%), uzstādījuši signalizāciju (5%), nomainījuši slēdzeni (4%) un veikuši citas darbības (2%). Kā galvenos iemeslus, kādēļ plānotais nav realizēts, respondenti min laika trūkumu, nevēlēšanos lieki tērēt naudu lietās, bez kā, iespējams, var iztikt, neinformētību par labāko drošības sistēmu, kā arī pārliecību, ka, ja zaglis gribēs, viņš tāpat atradīs veidus, kā dzīvokli/māju apzagt.

Tomēr, kā rāda pieredze, reālajā dzīvē situācija ir visai atšķirīga. Kā atzīst drošības dienestu pārstāvji lai arī cik vienkārši tas neizklausītos, tas, vai dzīvoklis/māja tiks apzagts, vislielākajā mērā ir atkarīgs tieši no durvju kvalitātes. Tai seko signalizācijas esamība vai neesamība, video novērošanas un durvju slēdzenes kvalitāte. Zaglis visdrīzāk nevar atļauties pavadīt ilgu laiku, lai uzlauztu durvis, tāpēc dzīvokļiem, kuriem ir kārtīgas, profesionāli izgatavotas durvis viņš visticamāk ies garām.

Pētījuma gaitā tika veiktas pārrunas arī ar notiesātajiem, kas izcieš sodu par nekustamā īpašuma apzagšanu. Komentējot savas pagātnes darbības, vairums norādīja, ka ir ļoti daudzi cilvēki, kas nepievērš uzmanību drošībai un to ir ļoti viegli izmantot: “Redzot Elaks metāla durvis vai G4S signalizāciju mājā, noteikti pārdomātu savus plānus, jo tas īsti nav tā vērts, taču ir dzīvokļi, kuriem joprojām kā vienīgais nodrošinājums kalpo pirms 20 gadiem uzstādītas finiera durvis.”
 
Komentējot patērētāju aptaujas rezultātus Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku asociācijas pārstāvis Juris Āboltiņš norāda: “Lai arī šobrīd Latvijā piedzīvojam ekonomiski grūtus laikus, tomēr iesaku iedzīvotājiem kārtīgi izvērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus no līdzekļu un laika taupīšanas sava īpašuma nodrošināšanai, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums.”

Papildus tehniskajam nodrošinājumam eksperti iesaka iedzīvotājiem arī solidarizēties un savstarpēji sadarboties ar rajona (privātmāju) vai daudzdzīvokļu māju kaimiņiem, kas var uzmanīt cits cita mājokli īpašnieka prombūtnes laikā, neļaujot nepiederošām personām okšķerēt. “Latvijā šī prakse vēl nav tik izplatītā, taču ārvalstīs daudzviet izplatīta prakse veidot tādas kā kaimiņu sadarbības apvienības, tādējādi pastiprinot mājā vai rajonā,” norāda J. Āboltiņš.

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv