Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Pašvaldības

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas paziņojums

Publicēts 2009-11-27 20:13:15

Samazināt palielināt tekstu

Ņemot vērā diskusijas ap Rīgas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumiem un pretrunīgos viedokļus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sniedz juridisko skaidrojumu.

Uzskatām, ka diskusija un saceltā ažiotāža presē ir neauglīga, jo jautājums nav par RAPLM nostāju vai vēlmi atļaut atrasties ar atvērtām alkohola pudelēm sabiedriskās vietās, smēķēt sabiedriskās vietās, atļaut nepilngadīgām personām jebkurā diennakts laikā atrasties kafejnīcās, krogos un tamlīdzīgās vietās, trokšņot vai veikt jebkādas citas sabiedrisko kārtību apdraudošas darbības. Jautājums ir par pašvaldības tiesībām regulēt kādas jomas, pārkāpjot likumos noteikto pilnvarojumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK), Bērnu tiesību aizsardzības likums un akustiskā trokšņa mērīšanas normatīvie akti jau regulē to, ko Rīgas dome vēlas noteikt savos saistošajos noteikumos. Ja ir vajadzība papildus regulēt šīs jomas, visupirms ir jāsakārto augstāka juridiska spēka normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Arī citas Latvijas pašvaldības risina sabiedriskās kārtības jautājumus un līdz šim nav nācies saskarties ar to, ka bez šādām normām konkrēto pašvaldību saistošajos noteikumos, piemērojot LAPK paredzēto atbildību par pārkāpumiem, būtu iestājusies anarhija.

Par tiesisko regulējumu

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punktu dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par sabiedrisko kārtību.

RAPLM, sniedzot atzinumu par Rīgas pilsētas domes veiktajiem grozījumiem sabiedriskās kārtības noteikumos, norādīja uz atsevišķu saistošajos noteikumos ietverto normu neatbilstību augstāka juridiska spēka normām, tas ir, administratīvā atbildība par šiem pārkāpumiem jau ir paredzēta LAPK.

1. Aizliegums nepilngadīgām personām smēķēt

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta pirmā daļa nosaka, ka bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus.

LAPK 155.panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, savukārt iepriekšminētā panta ceturtā daļa paredz administratīvo atbildību par šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas.

LAPK 172.panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai.

Secinājums: administratīvā atbildība jau ir paredzēta LAPK par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu vai nodošanu jebkādā citā veidā nepilngadīgajiem.

2. Aizliegums personām atrasties publiskajās vietās ar vaļēju alkoholiska dzēriena iepakojumu

Saskaņā ar LAPK 171.pantu ir paredzēta administratīvā atbildību par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās. Minētās normas mērķis ir nodrošināt sabiedriskās kārtības ievērošanu, paredzot atbildību par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskās vietās.

Secinājums: mērķis - alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošana - ir sasniedzams ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, tas ir, saskaņā ar LAPK 171.pantā paredzēto.

3. Komersanta pienākums rūpēties, lai izklaides vietās pēc noteiktā laika neatrastos nepilngadīgas personas

Kontrolēt bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59.panta pirmās daļas 5.punktu ir policijas iestādes kompetencē esošs pienākums, nevis komersanta, izņemot likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka publisks pasākums ir plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Pasākuma organizatoram viens no pienākumiem ir nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā (Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10.panta otrā daļas 6.punkts). Atbildība par publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu ir paredzēta saskaņā ar LAPK 174.3 pantu.

Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumu Nr.452 “Datorspēļu izplatīšanas noteikumi” 21.punkts nosaka aizliegumu bērniem līdz 16 gadiem atrasties datorsalonos. Atbildība par pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta saskaņā ar LAPK 155.pantu.

Secinājums: tajos gadījumos, kad likumos un Ministru kabineta noteikumos komersantam (pasākuma organizētājam) ir paredzēts pienākums nodrošināt nepilngadīgo neatrašanos pasākumā vai pakalpojuma sniegšanas vietā noteiktā laika periodā, atbildība par šādu normu neievērošanu ir paredzēta LAPK.

4. Aizliegums trokšņot

Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.598 “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” nosaka akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību. Līdz ar to noteikumi attiecas uz pieļaujamo troksni dzīvojamo un publisko ēku telpās. Par akustiskā trokšņa normatīvu robežlielumu pārkāpšanu ir paredzēta atbildība saskaņā ar LAPK 167.1 pantu.

Par trokšņošanu uz ielām. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta izvirzītās tēzes 2007.gada 9.marta spriedumā par administratīvā pārkāpuma (sīkais huligānisms) sastāva konstatēšanu. Sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse – darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Līdz ar to trokšņošana uz ielām ir kvalificējama kā sīkais huligānisms. Administratīvā atbildība par sīko huligānismu, tas ir, darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību ir paredzēta LAPK 167.pantā.

Secinājums: atbildība par trokšņošanu ir jau paredzēta LAPK 167. un 167.1 pantā.

Par iepriekšminētajiem pārkāpumiem administratīvā atbildība, lai aizsargātu sabiedrības tiesiskās intereses, jau ir paredzēta LAPK. Līdz ar to pašvaldībai, atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punktam, nav tiesiska pamata ar saistošajiem  noteikumiem paredzēt citu tiesisko regulējumu šajos jautājumos

Papildus ir vērtējams arī tas, ka, iespējams, pašvaldības rīcība saistošajos noteikumos nosakot tiesību normas, kas dublē augstāka juridiska spēka tiesību normas, ir saistāma ar vēlmi papildināt pašvaldības budžetu. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 76.pantu pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tai skaitā finanšu resursi, kas veidojas no pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem (pirmās daļas 5.punktu).

www.raplm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Copyright © 2007-2017 PRCentrs.Lv