Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Tieslietas

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš: Ar ieslodzījumu vietu problēmu novēršanu kavēties vairs nedrīkst

Publicēts 2008-04-02 22:38:51

Samazināt palielināt tekstu

Atbilstoši Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamo darbu plānā noteiktajiem termiņiem Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, kas pieteikta izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcijas izstrādes mērķis ir radīt ietvaru – nozares politikas dokumentu - jaunai cietumu sistēmai, kurā iespējams nodrošināt efektīvu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, kā arī piedāvāt jaunus risinājumus finanšu līdzekļu piesaistei jaunu cietumu būvniecībai, tādējādi nodrošinot sodu izpildes efektivitāti un palielinot sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma.

Koncepcijā ir fiksēta pašreizējā situācija un problēmas ieslodzījumu vietās, definēti problēmu risinājumi, tai skaitā, noteikt jaunās cietumu sistēmas izveides principus, jauno cietumu izvietojumu un skaitu, kā arī sagatavoti priekšlikumi jaunu cietumu celtniecībai, ieskaitot nepieciešamos finansu resursus un iespējamos finansējuma modeļus.

"Tāda situācija, kāda tā pašlaik ir ieslodzījumu vietās, turpināties vairs nedrīkst. Ja mēs vēlamies taupīgi izlietot nodokļu maksātāju naudu, kā arī ievērot cilvēku tiesības, tad vadībai jābūt atbildīgai un iespējami ātri jāpieņem lēmums par ieslodzījumu vietu rehabilitāciju," paziņoja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. "Ja nekas netiks darīts, tad arī turpmāk mēs tērēsim miljoniem latu neefektīvas infrastruktūras uzturēšanā; nevarēsim realizēt ieslodzīto resocializācijas programmas (tajā skaitā, nodrošināt ieslodzītajiem darbu) un, rezultātā, nesamazināsim atkārtoti izdarīto noziegumu skaitu. Latvija regulāri saņems arī brīdinājumus no Eiropas Savienības institūcijām par to, ka Latvija pārkāpj Eiropas Savienības tiesību aktus, to skaitā, Padomes konvenciju Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai un Eiropas cietumu noteikumus. Lai gan tie ir it kā tikai dokumenti, taču aiz katra no tām stāv valsts atbildība par dzīviem cilvēkiem. Turklāt kritika ir saņemta arī pašmāju institūcijām – Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un Veselības inspekcijas."

Starp citām būtiskākajām problēmām var minēt arī, ka ir pārāk liels ieslodzījumu vietu skaits (Latvijā ir 15 ieslodzījuma vietas), valsts teritorijā tās ir izvietotas nevienmērīgi, esošā ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir novecojusi, neefektīva un uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus. Turklāt esošā infrastruktūra neļauj uzsākt un veiksmīgi īstenot ieslodzīto resocializāciju, kā arī ierobežo iespējas ieslodzītajiem strādāt. Vienlaikus jāņem vērā, ka tuvāko gadu laikā līdz ar grozījumiem likumos sagaidāmas ieslodzīto skaita izmaiņas.

Nerisinot minētās problēmas kompleksi, saglabāsies problēmas ar valsts budžeta līdzekļu piesaisti ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstībai. Turpmāk ieslodzījuma izpildes apstākļi aizvien vairāk pasliktināsies un neatbildīs starptautiskajām prasībām. Līdz ar to valsts saņems aizvien negatīvāku kritiku no starptautiskām organizācijām – līdz pat tam, ka Eiropas komiteja Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai uzsāks publiskā paziņojuma procedūru pret Latviju. Apgrūtināta būs arī notiesāto resocializācijas modeļa ieviešana. Neieviešot šo modeli vai ieviešot to nepietiekamā apjomā, aizvien vairāk valsts budžeta līdzekļu būs jāiegulda, lai nodrošinātu ieslodzīto atkārtotu uzturēšanos ieslodzījuma vietās, kas līdztekus aizvien pieaugošām vajadzībām cietumu rekonstruēšanā, radīs aizvien lielāku budžeta līdzekļu nepieciešamību.

"Tiesa - pēdējo gadu laikā finansējums ieslodzījumu vietām ir nedaudz palielinājies. Tas ļāvis tikai "apdzēst ugunsgrēkus", bet cēloņi ir palikuši. Tagad vienīgā iespēja ir rīkoties kompleksi," uzsver tieslietu ministrs. "Tāpēc Tieslietu ministrija aicina valdību realizēt veselu pasākumu kompleksu, kas ietver, gan cietumu skaita optimizāciju (vairāku cietumu slēgšanu), daļas cietumu pārbūvi, kā arī jaunu cietumu būvniecību. Veicamo darbu gaitā cietumi jāizvieto vienmērīgi visā valsts teritorijā, notiesātajiem jāizcieš sods vienā cietumā, jāveido divvietīgu kameru sistēma, kā arī jābūt telpām ieslodzīto resocializācijai."

Nosakot jauno cietumu izvietojuma, Tieslietu ministrija ierosina cietumus valstī izvietot, ņemot vērā visas valsts teritorijas aptveršanas principu, lai nodrošinātu notiesāto atbilstošu resocializāciju, tas ir, izciešot sods, notiesātais netiek pārvietots uz citu reģionu, kur tam nav ne ģimenes, ne citu pozitīvo sociālo saišu, ne arī iespējas neilgi pirms atbrīvošanās risināt nepieciešamos jautājumus (dzīvesvieta, darba vieta, u.c.). Turklāt cietumi jāizvieto tādējādi, ka to izvietojums pēc iespējas sakrīt ar reģionālās reformas rezultātā tapušo tiesu un valsts iestāžu izvietojumu. Vienlaikus jāievēro, ka cietumiem jābūt pilsētu tuvumā, lai nerastos problēmas ar cietumu darbinieku nokomplektēšanai, kā arī varētu nodrošināt notiesāto nodarbinātību un izglītību.

"Kādas ir problēmas ieslodzījumu vietās un ka tās jārisina, pieņemu, visi sapratīs. Tajā pašā laikā sagaidu, ka diskusijas sāksies tad, kad tiks skarts jautājums par naudu. Piemērs tam ir 2005.gadā valdības apstiprinātā Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcija. Šajā koncepcijā ierakstīto plānoja realizēt par valsts budžeta līdzekļiem (no nodokļu maksātāju naudas). Kas no tā ir sanācis tagad redzam – no visa ieplānotā nauda atradās tikai Cietumu slimnīcas rekonstrukcijai," sarūgtināts saka G.Bērziņš.

Lai gan izvērtēts ir arī 2005.gadā apstiprinātais ieslodzījumu vietu attīstības finansēšanas modelis (no valsts budžeta), tomēr tieslietu ministrija rosinās valdību meklēt naudu valsts un privātā sektora sadarbībā. Ieviešot šo variantu, piesaistītie privātie partneri veiks ieslodzījuma vietu projektēšanu un būvniecību, jauno objektu apsaimniekošanu un uzturēšanu, nodrošinās arī ūdensapgādi, apkuri, elektrību un citus komunālos pakalpojumus, telpu uzkopšanu, ēdināšanu un veļas mazgāšanu. Tādejādi koncepcijas ieviešanas gaitā privātie partneri pakāpeniski pārņems no Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) ieslodzījuma vietu īpašumu (tikai jauno objektu) apsaimniekošanas funkcijas, atbrīvojot IeVP cilvēku resursus, kurus varēs izmantot, lai veiktu ieslodzīto resocializāciju.

Bildes no prese konferences: fotogalerijā

www.tm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Gaidis Bērziņš; Ivars Godmanis;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2019 PRCentrs.Lv