Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Vide un mājdzīvnieki

Vides ministrs iebilst pret zemes privatizēšanu aizsargjoslās

Publicēts 2007-06-11 19:13:14

Samazināt palielināt tekstu

Vides ministrs Raimonds Vējonis kategoriski iebilst pret paredzētajām izmaiņām Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kas nosaka, ka uz privatizējamajiem zemes gabaliem neattiecas Aizsargjoslu likuma nosacījums aizliegt privatizēt aizsargjoslās esošās zemes.

"Vides ministrija uzskata, ka nav pieļaujama atsevišķu Aizsargjoslu likuma normu, arī par valsts vai pašvaldību īpašumā esošās zemes atsavināšanu (tai skaitā privatizāciju), faktiska atcelšana, izdarot grozījumus citā likumā. Aizsargjoslu likums kā speciālais likums attiecībām ar dažādu veidu aizsargjoslām, aizsargzonām un aizsardzības joslām nosaka arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Šie likumā noteiktie aprobežojumi jāvērtē atbilstoši Aizsargjoslu likuma izvirzītajiem mērķiem un būtībai," norādīts vides ministra Raimonda Vējoņa vēstulē Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Tautsaimniecības komisijai.

"Neapdomīgi grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā jau tuvā nākotnē var valstij radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus, jo valstij var nākties kompensēt pieaugošās krasta erozijas ietekmē bojātos īpašumus. Šādi grozījumi var būtiski ietekmēt arī visas sabiedrības intereses, ko šobrīd nav iespējams novērst nesakārtotās pašvaldību teritoriālās plānošanas sistēmas dēļ – daļai pašvaldību vēl joprojām nav pabeigti teritoriālie plānojumi," norāda Raimonds Vējonis.

Kā zināms, atbilstoši Aizsargjoslu likumā ietvertajam skaidrojumam aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Savukārt vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, pie kurām pieder arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst cilvēka darbības radīto negatīvo ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

"Pēc būtības Aizsargjoslu likuma mērķis ir aizsargāt objektus un cilvēkus attiecīgajās teritorijās, kā arī veicināt sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē," uzsver Raimonds Vējonis.

Krastu noskalošanās procesu dēļ cilvēku un viņu īpašumu aizsardzība pēdējā laikā kļūst arvien aktuālāka, jo pēdējos 20 - 30 gados Latvijas piekrastē ir krasi pieaudzis postošo rudens un ziemas vētru spēks. Atklātās Baltijas jūras piekrastē vidējie krasta noskalošanas ātrumi vietām sasniedz 2 līdz 3,5 metrus gadā. Ir pat vietas, kur pēc zinātnieku vērtējuma gan augstie, gan zemie smilšainie stāvkrasti var tikt noskaloti par 20 līdz 30 metriem gadā. "Valstij būtu bezatbildīgi nodot šādus zemes gabalus privatizācijai kaut vai finansiālu apsvērumu dēļ, jo jau pēc dažiem gadiem jaunajiem zemju īpašniekiem nāktos izmaksāt no valsts budžeta milzīgas kompensācijas par jūras noskalotajām zemēm," brīdina vides ministrs.

www.vidm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Raimonds Vējonis;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2020 PRCentrs.Lv