Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Izglītība

Koķe informē valsts augstākās amatpersonas un sociālos partnerus par reģionālo vizīšu rezultātiem

Publicēts 2009-08-06 15:14:30

Samazināt palielināt tekstu

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe nosūtījusi vēstuli „Par reģionālo vizīšu rezultātiem finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” ieviešanas un izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas ietvaros” Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, kā arī – Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim. Savukārt klātienē par vizīšu rezultātiem ministre informējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadību.

„Ar gandarījumu varu secināt, ka tikšanās reģionos vairākām pašvaldībām deva stimulu un izlēmību mērķtiecīgai skolu tīkla sakārtošanai, darba grupu izveidei lēmumu pieņemšanai domēs” – norāda T.Koķe. Viņa piebilst, ka lielākā daļa jaunievēlēto pašvaldību risinājumus skolu tīkla sakārtošanai plānojušas piedāvāt augusta sākumā. Savukārt, lai turpinātu izglītības finansēšanas sistēmas un modeļa „nauda seko skolēnam” pilnveidi, būtu nepieciešamas izmaiņas arī nodokļu jomā, kas sekmētu pilna finansēšanas „groza” piesaisti 1 skolēnam (šobrīd skolēnam „seko” tikai pedagogu finansējuma mērķdotācijas daļa, bet izglītības iestāžu uzturēšanas līdzekļus nodrošina pašvaldības).

Ministre vēstulē minējusi 3 jautājumu blokus:
1. Būtiskākie tikšanos rezultāti saistībā ar skolu tīklu un jauno finansēšanas modeli;
2. Ar izglītību saistītie jautājumi, kuru risināšana ir apdraudēta, ja valdības līmenī netiks nodrošināts atbilstošs finansējums;
3. Konkrētas citu nozaru ministriju kompetencē esošas un steidzami risināmas problēmas.

„Jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” mērķis ir stimulēt izglītības iestāžu un pedagogu konkurētspēju, vairot piedāvāto izglītības programmu kvalitāti un veicināt jaunu izglītības programmu piedāvājumu. Esmu pārliecināta, ka piedāvājot kvalitatīvāku un inovatīvāku izglītību, skola spēs piesaistīt vairāk skolēnu” – raksta ministre. Savukārt, lai sekmētu skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un nodrošinātu skolotāju atalgojumu vidēji 250 latus mēnesī par vienu pedagoģisko likmi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinājusi pašvaldības atbildīgi, racionāli un neatliekami sakārtot skolu tīklu, īpaši – ņemot vērā bērnu skaitu, samazināto finansējumu un jauno finansēšanas principu, kurš no 2009.gada 1.septembra paredz pedagoģiskās likmes un skolēnu proporciju vidēji 1 : 9,1.

T.Koķe vēstulē informē par būtiskākajiem tikšanās rezultātiem:
• vairākums pašvaldības izprot situācijas nopietnību, ir ieinteresētas un gatavas pieņemt nepopulārus, bet nepieciešamus un izglītībai būtiskus lēmumus, kas ilgtermiņā sekmētu resursu efektīvu izmantošanu un kvalitāti;
• vairākas pašvaldības gatavas veidot skolu filiāles, tādējādi samazinot administrācijas izdevumus, nodrošinot kopīgu atbalsta, tehnisko personālu
• pašvaldību un skolu pārstāvji pozitīvi novērtēja IZM veikto birokrātisko šķēršļu samazināšanu, kas paplašina iespējas pašvaldībām un skolām pašām lemt par mācību procesa organizēšanu, dod lielāku pedagoģisko brīvību;
• atzinīgi vērtējama pašvaldību pārdomātā un konstruktīvā rīcība skolu tīkla sakārtošanā, piemēram, blakus esošās skolas izvietojot 1 ēkā, plānojot kopīgu saimniecisko personālu, nodrošinot transporta kompensācijas skolu apvienošanas gadījumos, reorganizējot izglītības iestādes uz par pakāpi zemāk;
• vairākas pašvaldības, optimizējot resursus, rod iespējas saglabāt 5 un 6 gadus veco bērnu sagatavošanu skolai. Vienlaikus ņemot vērā bērnu sagatavošanas skolai obligātuma atcelšanu finansējuma trūkuma dēļ, pašvaldības pauda vēlmi pašām lemt par pirmsskolas pedagogu darba samaksas apmēru;
• lai saglabātu mūzikas, mākslas, sporta skolas samazināta finansējuma apstākļos, pašvaldības pieļauj iespēju sašaurināt piedāvājuma klāstu, skolām izveidot vienotu administrāciju vai, konsultējoties ar vecākiem, izvērtēt vecāku līdzfinansējuma iespējas;
• pašvaldības atzinīgi novērtēja IZM iniciatīvu – pārskatīt izglītības saturu un ieviest satura atvieglojumus, vienlaikus rūpējoties par izglītības kvalitāti;
• atzinīgi tika novērtēta Pedagogu darba samaksas noteikumos (projektā) iekļautā norma, ka pirmsskolas pedagoga darba likme ir 30 stundas nedēļā, līdzšinējo 36 stundu vietā;
• pašvaldības atbalstīja IZM priekšlikumu 2010.gada valsts budžetā finansējumu pedagogu atalgojumam apvienot vienā mērķdotācijā, lai varētu mērķtiecīgāk rīkoties, izlietojot piešķirtos līdzekļus optimālākam skolu tīklam, tajā skaitā – profesionālās ievirzes un interešu izglītībai;
• visos novados atzinīgi novērtēta Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzšinējais un plānotais ieguldījums izglītības attīstībā, kā arī gūta pārliecība, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” ieviešanas modelis ir pieņemams;
• tika atbalstīta pāreja uz 40 stundu darba nedēļu skolotājiem ar pedagoga darba aprakstu un noteiktiem amata pienākumiem.

Tikšanos laikā iezīmējās arī konkrēti ar izglītību saistīti jautājumi, kuru risināšana ir apdraudēta, ja valdības līmenī netiks nodrošināts atbilstošs finansējums:
• visās pašvaldībās tika izteiktas bažas saistībā ar turpmāko 5 un 6 gadus veco bērnu sagatavošanu skolai. Tādēļ būtiski nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas varētu sagraut esošo pirmsskolas izglītības sistēmu; tā ir veiksmīga un ar konkrētiem rezultātiem apliecinājusi vairāku gadu garumā. IZM informēja par centieniem rast iespēju nodrošināt 5 un 6 gadus veco bērnu izglītību ar Pasaules Bankas aizdevumu;
• lai atbalstītu labāko audzēkņu iespējas mācīties pieprasītās profesionālās izglītības programmās, profesionālās izglītības iestāžu vadītāji pauda gatavību uzņemt lielāku audzēkņu skaitu atbalstāmajās jomās, taču šobrīd tas nav iespējams samazinātā finansējuma dēļ;
• ar atbilstošu finansējumu pašvaldības aicināja turpināt darbu pie finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” pilnveides, piemēram, izvērtējot skolēnu skaita attiecību starp pilsētu un laukiem, ieviešot teritoriālus koeficientus u.c.;
• izskanēja aicinājums ātrāk ieviest pedagogu karjeras izaugsmes sistēmu, kas izstrādāta ESF nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības tīkla izveide” ietvaros. Šis priekšlikums saskan arī ar 24.jūlijā ministres tikšanās laikā ar ES nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisāru Vladimiru Špidlu pārrunāto saistībā ar struktūrfondu finansējuma izmantošanu pedagoga darba kvalitātes paaugstināšanai.

Tāpat identificētas konkrētas citu ministriju kompetencē esošas un steidzami risināmas problēmas:
• lielākās bažas tika paustas par iespējamo līdzekļu trūkumu pedagogu atlaišanas pabalstiem. Saskaņā ar likuma „Par budžeta un finanšu vadību” 12.pantu un MK noteikumiem Nr.22 „Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtība” šī jautājuma risināšana ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) kompetencē;
• visās pašvaldībās izskanēja satraukums par ceļu zemo kvalitāti, kā arī skolas autobusu trūkumu, kas traucēs veikt skolu tīkla sakārtošanu. RAPLM pārziņā esošais Šveices Konfederācijas finanšu instruments paredz finansējumu skolu autobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem, bet instrumenta ļoti lēnā ieviešana kļūst par šķērsli skolēnu pārvadājuma sistēmas uzlabošanai skolu tīkla optimizācijas kontekstā;
• valdības līmenī pašvaldības aicināja risināt līdzfinansējuma jautājumus ES struktūrfondu projektiem izglītībā;
• kā riska moments ES struktūrfondu projektu īstenošanai iezīmējas neskaidrība par izglītības speciālistu un izglītības pārvaldes funkciju nodrošināšanu. Lai nekavētos pedagogiem paredzēto ESF atbalsta projektu ieviešana un skolotāji pēc iespējas ātrāk saņemtu ESF mērķstipendijas, pašvaldībām būtiski jau tuvākajā laikā izlemt par izglītības pārvaldību;
• lai maksimāli izmantotu pašvaldību telpas izglītībai, pašvaldības aicinājušas pārskatīt sanitāro normu prasības, kā arī mazināt pārbaužu biežumu (pārskatīt Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr.492 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” un MK noteikumus Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”, lai pietuvinātu prasības iestāžu reālajām iespējām, piemēram, attiecībā uz platību 1 skolēnam, attālumu starp datoriem; dušu, ģērbtuvju, tualešu skaitu u.c.);
• steidzami jārisina problēmas administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, piemēram, bijušo rajonu padotībā esošo iestāžu pārreģistrāciju, lai jau septembrī var pārskaitīt naudu uzturēšanai un algām;
• resursu efektivizācijai mazināt ar valsts iestādēm oficiāli kārtojamo formalitāšu skaitu (apjomu), kā arī – nodrošināt, ka atlikušās formalitātes iespējams kārtot elektroniski;
• vairākas pašvaldības ieteica precizēt pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu.

Jau ziņots, ka ministres T.Koķes un IZM amatpersonu reģionālās vizītes notika visu jūliju, kuru ietvaros bija tikšanās ar 81 jaunā novada un 5 republikas pilsētu pašvaldību vadītājiem un par izglītību atbildīgajām amatpersonām, kā arī – ar izglītības iestāžu direktoriem, lai sniegtu konsultācijas par jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” ieviešanu un kopīgi meklētu atbilstošākos risinājumus skolu tīkla sakārtošanai.

http://www.izm.gov.lv

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Tatjana Koķe;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2022 PRCentrs.Lv