Vortāla darbība pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Jaunas preses relīzes publicētas netiks.

Pašvaldības

Masīvā velvju tilta pār Ventu restaurācija ļauj ielūkoties Kuldīgas viduslaiku pils kultūrslāņa virspusē

Publicēts 2008-03-04 15:57:51

Samazināt palielināt tekstu

Kuldīgas masīvā velvju tilta restaurācija devusi vairākas arheoloģiskas liecības par Kuldīgas senatni, Kuldīgas pilsētas domi informē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Kuldīgā Ilze Zikmane.

Lai pasargātu Kuldīgas viduslaiku pils kultūrslāni no iznīcināšanas, rokot tranšeju tilta kanalizācijas ierīkošanai Kalna ielā 23 pie tilta uzbrauktuves, zemes darbus uzraudzījis Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas centra vecākais inspektors Raimonds Rozenvalds. Viņa uzmanības centrā bija paralēli Kalna ielai izraktā 25 metrus gara tranšeja.

Noņemot grunti tranšejas ZA galā (tilta pusē), noskaidrojās, ka līdz 1,40 m dziļumam profilu veido ielas uzbērums – 10 – 15 cm asfalta kārta un vecais bruģis, 30 cm – dzeltenas smilts kārta, 15 cm – tumšpelēkas smilts kārta, 90 – 100 cm – pelēka smilts kārta. Arheoloģijas centra vecākais inspektors Raimonds Rozenvalds norāda, ka pirmie divi augšējie slāņi attiecas uz jaunākiem laikiem līdz mūsdienām, savukārt tumšpelēkā smilts kārta (senākais ielas uzbērums) un pelēkā smilts kārta (ielas uzbērums) – attiecas acīmredzot uz iela tīkla izveidošanās laiku pils teritorijā. Kā konstatējis R.Rozenvalds ielas uzbērums faktiski konservējis apakšā esošo kultūrslāni. Sākot ar 1,40 m dziļumu, tranšejā atsedzās tumšs, ar trūdvielām bagāts kultūrslānis. Tā virspusē tika iegūtas dažas keramikas lauskas (viena no tām ar gleznojumiem) un stikla pudeles dibens. Strādnieki Arheoloģijas centra vecākajam inspektoram R. Rozenvaldam nodevuši citā tranšejā atrastu glazētu trauku vāciņu. Šīs liecības par Kuldīgas senatni nodotas Kuldīgas novada muzejam.

Savukārt kolektora akas bedres vietā, no 1, 50 m dziļuma bedres DA stūrī izcelts baļķa fragments, tā izmēri – garums 1m, diametrs – 40 cm. Arheoloģijas centra vecākais inspektors R. Rozenvalds baļķu fragmentu ieteicis saglabāt, jo, iespējams, ar dendrohronoloģijas metodes palīdzību var noteikt kultūrslāņa augšējā horizonta precīzu datējumu. Pēc eksperta ieteikuma, lai neskartu kultūrslāni, tilta atjaunotāji kanalizācijas cauruli un kolektora aku izbūvējuši par metru augstāk.

Lai atjaunotu vienu no Latvijas simboliem, valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – velvju tiltu pār Ventu, Kuldīgas dome, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, īsteno projektu "Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī". Restaurāciju veic SIA "M.A.-Taka", darbus plānots pabeigt līdz Kuldīgas "Pilsētas svētkiem" jūlijā.

Preses relīzes iesniedzēja kontaktinformācija šobrīd nav pieejama.





Atslēgvārdi: Kuldīga; Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

Saistītās relīzes

Copyright © 2007-2021 PRCentrs.Lv